Jeļena Čukalovskaja, psihologs, zīdīšanas konsultants

Pamēģināsim iedomāties, kas notiks, ja zīdītāja mazulis, piemēram, lāča, ziloņa, gorillas, pēkšņi pārdomās zīst mātes krūti? Atbilde ir vienkārša: dabīgajos apstākļos tāds mazulis neizdzīvos. Tāpēc mātes krūti viņš nezīž tikai divos gadījumos: vai nu viņš pats ir vājš un dzīvot nespējīgs, vai nu ar māti ir notikusi nelaime un mātes vairs nav. Visos citos gadījumos mazulis māti zīž. Tā jau ir izveidota Daba, ka atteikšanās no krūts nav dabiska parādība. Atteikšanās praktiski nav sastopama dabā, nav sastopama arī cilvēku kopienā, kas ir saglabājusi arhaisku bērnu audzināšanas kultūru. Mūsdienīgā civilizētā sabiedrībā bērna atteikšanās no krūts ir visnotaļ ierasta lieta. Mēģināsim saprast, kāpēc tas tā notiek. Jebkuras populācijas, tai skaitā arī cilvēku, galvenais uzdevums- ir izdzīvot, saglabāt savus pēcnācējus. Dabas atlases gaitā, desmit tūkstošgadu ilgumā tika saglabātas tās pazīmes, kas ļāva mātēm nodrošināt vislabākos apstākļus pēcnācēju saglabāšanā, formējās visoptimālākie mātes uzvedības modeļi. Maternitātes pieredze, zināšanas, maternitātes mākslas paņēmieni bija visas sabiedrības, dzimtas un cilts bagātība, kas nepārtraukti tika nodota no paaudzes paaudzē. Tādā kopienā jaunā māte nekad netiek pamesta likteņa varā. Viņa ir gatava maternitātei, jo, pirmkārt, viņu pašu ir barojuši un audzinājuši pareizi, kā tika barotas un audzinātas visas iepriekšējās paaudzes, vislabākajā pēcnācēju saglabāšanas veidā. Otrkārt, viņa prot apieties ar mazajiem bērniem, jo ir redzējusi, kā uzvedās citas mātes, un pati ir auklējusi mazuļus. Treškārt, viņu vienmēr atbalsta pie redzīgākās mātes. Viņas māca viņai, kā pareizi barot un kopt viņas pašas bērnu, izlabo, ja māte kaut-ko dara nepareizi. Dzemdējot ceturto bērnu sieviete iegūst pietiekošu pieredzi, lai apietos bez aizbildniecības un nodotu savu pieredzi citām mātēm.

Diemžēl ir noticis tā, ka maternitātes pieredzes nodošanas ķēde tika pārtraukta. Lielākā daļa mūsdienīgo māšu ir izaudzināta “pēc miera” principa. Pie tam, viņas praktiski nekad nav kontaktējušās ar mazuļiem pirms pašu bērnu piedzimšanas un nekad nav novērojušas kā pieredzējušās sievietes baro ar krūti, kopj savus bērnus. Vairums mūsdienīgo vecmātēm nav pozitīvās maternitātes pieredzes, jo tieši viņas ir audzinājušās savus bērnus “pēc miera” principa. Pie tam mātes un vecmātes ir sapinušās pretrunīgos viedokļos, kā pareizi kopt, barot un audzināt. Palīdzības un atbalsta vietā, kas ir paaudzēm pārbaudīta, mūsdienīgā sabiedrība piedāvā mātei visdažādākos “aizvietotājus”, līdzekļus, kas atdala bērnu no mātes, maisījumu, knupju, mānekļu, radioaukļu veidā, kā arī vairumu modernu audzināšanas un attīstības metožu, kas iet pretrunā ar pašu cilvēka dabu. Šādos apstākļos atteikšanās, kas pēc savas būtības ir nedabiska parādība, kļuvusi ierasta lieta. Krūts barošanas konsultāciju praksē atteikšanās problēma stāv trešajā vietā pēc aizdomām par piena trūkumu un laktostāzēm.

Šodienas situācijā bērna atteikšanās no krūts- pilnīgi dabisks un vienīgi pieejams bērnam veids, lai pateiktu mātei “nē”, ziņot par savu nepiekrišanu viņas rīcībai.

Kā izskatās normālas mātes un bērna attiecības

Vairums pētījumu par zīdaiņu uzvedību dabīgos apstākļos, kā arī par to māmiņu uzvedību, kurām ir palaimējies iegūt paaudzēm pārbaudīto pieredzi, ļauj saprast, kāda zīdaiņa uzvedība pret māti ir normāla.

Ja māte piedāvā krūti, mazulis vienmēr sāk zīst. Pat ja tajā brīdī viņam ne īpaši gribas, krūti viņš paņems. Vienkārši šajā gadījumā izdarīs dažas zīšanas kustības un mierīgi atlaidīs krūti. Kāpēc tas tā notiek?

Tā ir izveidota daba, ka cilvēka jaundzimušais mazulis ir bezpalīdzīga būtne, kas pilnīgi ir atkarīga no mātes. Tāpēc pāra māte-bērns attiecības nav simetriskas: māte ir galvenā, viņai ir vadošā loma. Māte galvenā, piedāvā krūti- tātad tā tam ir jābūt, un mazulis sāk zīst.

Parasti māte savu līdera pozīciju neizmanto ļaunprātīgi un piedāvā krūti, kad viņam tiešām ir nepieciešamība zīst, vai ekstrēmos gadījumos, kad viņai pašai ir vajadzīga palīdzība, piemēram, kāda iemesla dēļ ir pārāk daudz piena un mātei ir diskomforta sajūta.

Der atzīmēt, ka augstāk aprakstītā uzvedība ir norma visa krūts barošanas perioda garumā. Bet šī perioda ilgums cilvēkam ir vidēji trīs ar pus gadu.

Tā notiek, ja attiecības pārī māte- bērns ir normālas. Ja tās tika izjauktas, mazulis var atteikties no krūts.

Kā attiecības tiek izjauktas

Kad mazulis ienāk pasaulē, viņš noteikti zina, ka viņam ir māte. Savas deviņu mēnešu intrauterīnās dzīves laikā viņš ir pieradis pie noteiktām sajūtām: pieradis klausīties mātes organisma skaņas, viņas balsi, soļu ritmu, pieradis pie noteiktas temperatūras, komfortablas pozas, pie mātes smaržas. Jaundzimušajam mazulim ir nepieciešama pastāvīga mātes esamība, jo tieši viņas rokās, zīžot krūti, viņš nokļūst ierasto sajūtu atmosfērā, komforta un miermīlīguma atmosfērā. Bērns sagaida no mātes pilnīgi noteiktas rīcības, kas ir vērstas uz viņa nepieciešamību īstenošanu, viņš gaida, ka mātes uzvedība īpaši neatšķirsies no pirmatnējās sievietes uzvedības vai sievietes, kas dzīvo izolētā no cilvēku civilizācijas indiešu cilts uzvedības. Tās ir iedzimtas ģenētiskas gaidas, kas ir formējušās evolūcijas gaitā, kas ir katram jaundzimušajam. Ja māte neattaisno bērna iecerēto, mazulis zaudē ticību mātes drošībā, bet tas vienmēr ir varbūtējās atteikšanās fundaments. Piemēram, mazulis var “apvainoties” par dzemdībām. Kad dabīgā procesā gaitā ir iejaukušies, izjaucot to. Tādā situācijā mazulis var atteikties no krūts jau pirmajās dzīves dienās. Tādas situācijas ir retums, bet ir sastopamas.

Varbūt māte mēģina iemācīt bērnam peldēt un nirt, taisa dinamisko vingrošanu, neveikli tur, nepareizi kopj, baro pēc režīma, reti ņem rokās, liek bērnu gulēt atsevišķā gultiņā... Visos šajos gadījumos bērnam rodas negatīvi pārdzīvojumi. Viņš negaida, ka māte var šādi uzvesties, jo tūkstošiem iepriekšējo paaudžu māšu ir uzvedušās pavisam savādāk.

Kā izskatās atteikšanās uzvedība

Mātei piedāvājot krūti, mazulis to neņem. Var pagriezt galvu, var kliegt, mēģinot iedot krūti vai tiklīdz krūts ir mutē, vai pat redzot māti un krūti bieži izliec ķermenīti. Sastop dažādus variantus:

1. Bērns neņem abas krūtis.
2. Bērns neņem vienu krūti, bet otru zīž labi.
3. Ņem krūti, bet izdara dažas zīšanas kustības un ar kliedzienu pamet krūti.
4. Aktivitātes laikā mazulis krūti neņem vai ņem un ar kliedzienu pamet, bet iemiegot ņem krūti un miegā zīž pavisam savādāk.

Atteikšanās varianti

Atkarībā no bērna uzvedības un tās iemesliem, izdala vairākus atteikšanās veidus: 1. Pie šķietamās jeb viltus attiekšanās novēro uzvedību, kas ir līdzīga atteikšanai, bet to izsauca nevis attiecību iziršana, bet citi iemesli. 2. Īstās atteikšanās iemesls vienmēr ir attiecību iziršana. Atkarībā no tās pakāpes bērna uzvedība var atšķirties. Maigās atteikšanās gadījumā bērns paretam ņem krūti, smagā gadījumā- neņem vispār.

Šķietamā atteikšanās

Izskatīsim visbiežāk novērotos šķietamās atteikšanās gadījumus un mātes rīcību, kas ļauj labot situāciju:

• Dažas mātes nobīstas, kad pieņem par atteikšanos tādu uzvedību, kad jaundzimušais bērns groza galvu pie krūts. Jaundzimušajiem tāda kustība nav saistīta ar atteikšanos. Tā ir instinktīva bērna uzvedība, meklēšanas refleksa izpausme, kas palīdz mazulim orientēties un atrast krūtsgalu.

  Šajā gadījumā mātei jāiemācās pareizi pielikt bērnu pie krūts un kontrolēt viņa uzvedību, tad reflekss izzudīs, jo nebūs nepieciešams.

  Pareizi pieliekot bērnu pie krūts, viņa mute ir plati atvērta, lūpas ir atslābinātas un izvērstas, saņem areolu praktiski pilnīgi, mēlīte guļ uz apakšējās smaganas. Pie pareizās pielikšanas mazulis zīž klusām, nerij gaisu.

  Mātei vienmēr vajadzētu pielikt brīvo roku uz bērna galvas kontrolei, lai neļautu viņam grozīt galvu, pārvietoties uz krūtsgalu, atvelkot to.

• Mazulis var būt nemierīgs pie krūts, kad izjūt fizisku diskomfortu. Piemēram grib čurāt vai kakāt.

  Mātei ir jābūt saprotošai, nomierināt, glāstīt bērnu. Šādā situācijā bērnam der atkārtoti piedāvāt krūti, jo zīšana palīdz bērnam pārvarēt šīs grūtības. Iemācot bērnu, māte varēs labāk palīdzēt viņam tādās situācijās.

• Bērns var neņemt krūti, ja viņam ir sāpīgi zīst. Tā gadās, piemēram, ja bērns ir slims, viņam ir iesnas, stomatīts, angīna, piena sēnīte.

  Ja bērns ir slims, viņš ir jāārstē. Iespējams, slimojot, bērnam būs vieglāk zīst miegā. Bērnam var šķilties zobi.

  Sāpju remdēšanai, kas saistīta ar zobu šķilšanos, var pielietot lokālos pretsāpju līdzekļus, kas ir domāti šiem mērķiem.

  Kad sāpes pāries, bērns atkal ņems krūti.

• Cits gadījums, saistīts ar sāpēm ir zarnu kolikas. Pie kolikām bērns regulāri nemierīgs vakaros. Viņš var kliegt mainot ķermeņa pozu, saspringstot, nevar zīst. Viņš pievelk kājiņas pie vēdera, strauji tās iztaisno un raud, tāpēc daudzi kļūdaini domā, ka bērnam traucē sāpes vēderā. Īstenībā mazs bērns vienādi uzvedās pie jebkurām sāpēm, jo vēl neprot lokalizēt savas izjūtas. Īstais koliku iemesls nav gremošanas traucējumi, bet galvassāpes asinsvadu izcelsmes, zīdaiņu migrēna. Saspringstot, sāpes pastiprinās, tāpēc mazulis sāpīgi reaģē uz visu, kas pieprasa sasprindzinājumu. Ja bērnam ir tieksme uz kolikām, viņš var būt jūtīgs pret ģeomagnētiskām izmaiņām, spiediena maiņām, mēness fāzēm.

  Koliku laikā mātei jāuzvedas mierīgi. Lēkmes laikā krūti nepiedāvāt, viņš nevar zīst, jo tas prasa sasprindzinājumu un pastiprina sāpes. Turiet bērnu rokās, mēģiniet atrast tādu mazuļa ķermeņa pozu, vai auklēšanas ritmu, pie kura viņš varēs nomierināties un aizmigt. Ja bērns ir aizmidzis, nemainiet viņa ķermeņa pozu. Ir svarīgi nepamodināt viņu, sagaidīt, kad viņš pamodīsies pats. Mēģiniet ērti iekārtoties un pacietīgi gaidiet, kad viņš pamodīsies. Ja bērns ir pamodies pats, tas nozīmē, ka lēkme pārgāja, piedāvājiet krūti, tagad viņš var zīst.

  Bērna tieksme uz kolikām var būt saistīta ar viņa kopšanas kļūdām. Ja jūsu bērnam ir kolikas, mēģiniet uzlabot viņa kopšanu, iemācieties maternitātes mākslu.

  Bērns mēdz grūti zīst, kad piens pārāk strauji tek no krūts, īpaši mazuļa aktivitātes laikā.

  Kā likums šīs grūtības ir pārejošas un triju- četru mēnešu vecumā viss nokārtojas. Reaģējiet uz situāciju mierīgi, mēģiniet bērnu nomierināt, maigi glāstiet, runājiet ar viņu, auklējiet. Cenšaties piemēroties situācijai atrodot visērtāko barošanas pozu ar konsultanta palīdzību. Kā likums miegā bērnam nav grūtību ar zīšanu, mēģiniet to izmantot.

• Ir vienreizējās atteikšanās gadījumi. Ja māte ir aizgājusi, atstājot bērnu, tad pārnākot mājās, viņa var novērot bērna atteikšanos no krūts.

  Mēģiniet uzvesties mierīgi, ārēji nereaģējot uz notiekošo. Auklējiet bērnu, kad viņš aizmigs, guļaties kopā ar viņu ,apskaujat un cenšaties iedot krūti ar pirmo viņa kustību, kā likums, pēc miega viss nokārtojas.

  Neaizmirstiet arī to, ka zīdainim jāzīž tikai mātes krūts. Viņam nedrīkst dot mānekļus un knupjus pat mātes prombūtnes laikā. Cilvēkam, kuram jūs atstājiet bērnu, ir jāprot piebarot mazuli ar karoti, no tasītes, ar šļirci bez adatas.

  Vienreizējā atteikšanās aizņem vietu starp šķietamo un īsto atteikšanos. Vienreizējā atteikšanās nav nejauša. Ja tas ir noticis, aizdomājieties, vai visu jūs darāt pareizi, vai bērns ir pārliecināts, ka jūs esat droša māte.

Īstā atteikšanās

Īstā atteikšanās notiek tad, ja mātes un bērna attiecības tiek izjauktas, kad mātes rīcība noved līdz tam, ka bērns zaudē ticību savas mātes drošībai. Ja bērns ir zaudējis ticību savas mātes drošībai, tad ir vajadzīgs niecīgs iemesls, lai izprovocētu atteikšanos. Tā var būt mātes prombūtne, poliklīnikas apmeklēšana, viesi vai masāžas kurss... Kā likums pirms atteikšanās uzvedības sākuma notiek kaut kas, savā ziņā, pēdējais piliens, kas pārpilda bļodu, un mazulis sāk streikot. Atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes, mazulis uzvedas dažādi. Ja viņš reizēm ņem krūti, tad tas ir protests pret mātes rīcību, mēģinājums viņu pārmācīt. Ja bērns neņem krūti vispār, tad tas ir ultimāts, Īstā atteikšanās no mātes.

Vairums māšu smagi pārdzīvo atteikšanos, izjūt vainas sajūtu bērna priekšā, apjukumu un bezpalīdzību.

Kas tad ir jādara, ja bērns tiešām atsakās no krūts?

Kā pārvarēt īsto atteikšanos no krūts

Vispirms ir jāsaprot, kāpēc ir notikusi atteikšanās, jāatrod iemesli. Atzīmēsim, ka ne vienmēr tas ir iespējams, jo māte bez pieredzes, kā likums savas kļūdas nepamana. Konsultants var palīdzēt atrast atteikšanās iemeslus un ieganstus un, pēc iespējas, tos novērst.

Mēdz gadīties, ka iemeslus novērst nav iespējams. Jo mēs taču neprotam mainīt pagātni, bet, pārzinot savas kļūdas, mēs esam spējīgi tās neatkārtot nākotnē. Atceraties, ka katrā konkrētā situācijā cilvēks izvēlās vislabāko no visiem iespējamiem risinājumiem.

Toreiz jūs nezinājāt, kā pareizi rīkoties, un blakus nebija cilvēka, kas bija spējīgs palīdzēt, iemācīt, labot jūs. Mēģiniet nevainot sevi par kļūdām, kas bija pieļautas pagātnē, skatieties uz priekšu.

Vispirms, bērnam ir nepieciešama jūsu līdzjūtība un sapratne. Viņam tagad ir slikti, jums arī nav viegli. Ticiet, ja jūs rīkosieties pārliecināti, nešauboties, ka rīkojaties pareizi un pildīsiet visas rekomendācijas, tad viss noteikti izdosies, un drīzumā jūs ar mazuli atkal baudīsiet jauniegūto tuvību.

Pirmais etaps (sagatavošanas)

Pārvarēt atteikšanos nav viegli, tāpēc mēģiniet pabeigt neatliekamas darīšanas un lūdziet atbalstu. Palūdziet lai radinieki pārņem visas saimniecības darīšanas, lai jūs varētu ziedot visu savu laiku bērnam. Mēģiniet izskaidrot, ko un kāpēc jūs darīsiet un paprasiet, lai viņi neiejaucas kā minimums trīs nedēļas. Labi ja blakus būtu sieviete, kas, uzklausot visas jūsu sūdzības, varētu pateikt kaut ko tādu: “Un tomēr tu esi malacis. Tu rīkojies pareizi. Viss noteikti izdosies.” Sagatavošanas etaps var ilgt no dažām dienām līdz dažām nedēļām. Katrai dienai ir nozīme, tāpēc nedrīkst ilgi vilcināties.

Otrai etaps ( pamata)

Māte uz 2-3 nedēļām novēršas no pasaules, paliek ar bērnu vienatnē un atjauno zaudētās attiecības, nodrošinot mazulim tos apstākļus, kas atgādina viņam intrauterīnā komforta apstākļus.

Šajā laikā viņa daudz laika pavada ar bērnu rokās un guļot apskaujot viņu. Bieži māte praktiski nepamet istabu un pat dīvānu. Kad viņa iziet ārā no istabas, viņa ņem mazuli sev līdzi. Tiek izslēgts pilnīgi viss, kas var novērst bērnu no mātes: pastaigas, viesošanās, ciemiņi, poliklīnikas apmeklējumi, masāža. Nedrīkst dot bērnu citiem rokās. Divas trīs nedēļas bērnam pieskaras tikai māte.

Tiek novākti visi zīšanas priekšmeti: mānekļi, knupji. Tie tiek novākti uz visiem laikiem. Ja jūs piebarojiet bērnu no pudelītes, iemācieties to veikt no karotes. To var izdarīt pakāpeniski 3-4 dienu laikā. Tad novāciet mānekli. Ja bērns ir jaunāks par diviem mēnešiem, tad aizmirstiet par to pavisam. Ja bērns ir vecāks un ir pieradis pie mānekļa, atstājiet to uz dažām minūtēm pirms miega. Tad novāciet pavisam. Turpmāk ir jāpanāk, lai bērns aizmieg ar krūti.

Ja bērns saņem piebarojumu, to samazina, par to vienmēr jākonsultējas ar speciālistu. Bērna stāvokli kontrolē pēc urināciju skaita.

Mātei ir maksimāli jāizģērbjas, ideāli ir uzvilkt šortus un vieglu kreklu ar pogām, maksimāli izģērbt bērnu. Ir svarīgi, lai mazulis pēc iespējas biežāk pieskartos mātes ādai, sajustu, ka krūts vienmēr ir tuvumā un ir pieejama.

Krūti piedāvā ar biežumu, kas ir atkarīga no vecuma, dzimuma un atteikšanās veida. Vienmēr piedāvājiet krūti uz miegu, bērnam pamostoties un pie katra bērna nemiera.

Piedāvājot krūti, neuzstājiet. Ja mēģinājums nav izdevies, nomieriniet mazuli. Guliet bērnu apskaujot dienā un naktī. Miegā piedāvājiet krūti tiklīdz bērns pakustas.

Nedrīkst pieļaut, lai bērns raudātu pie krūts. Ja tas ir noticis, novērsiet viņa uzmanību, piesedziet krūti un nomieriniet viņu.

Ja bērns zīž, neatņemiet krūti, kamēr viņš pats to nepalaiž.

Parasti, ja māte izpilda visas rekomendācijas, tad 3-5 dienu laikā bērns nodod savas pozīcijas. Cīņa ar atteikšanos ir beigusies, ja bērns pats palūdz krūti. Jebkurā gadījumā turpina uzstājīgi piedāvāt krūti ne mazāk par divām nedēļām.

Trešais etaps ( sasniegto rezultātu nostiprināšana)

Lai nostiprinātu sasniegto, esat modri, kamēr bērns sasniedz astoņu mēnešu vecumu.

Mazulim, kurš kaut reizi ir izjutis šaubas par mātes drošību, ir nepieciešama ilgstoša rehabilitācija. Visdrīzāk viņš gribēs vēl ne vienu reizi pārbaudīt jūsu drošību, uzvedīsies provocējoši. Mātei ir jārīko pārbaudes uz “lojalitāti” un piedāvāt krūti pēc savas iniciatīvas 1-2 reizes dienā. Atteikšanās recidīvu gadījumā, pieturaties pie augstākminētām rekomendācijām.

Noturīga attieksme pret krūti bērnam izveidosies tikai astoņos mēnešos.

Šeit ir izklāstītas tikai vispārējas rekomendācijas. Ja jums neizdodas, lūdziet palīdzību konsultantam. Pēc atteikšanās pārvarēšanas, jums būs jāiemācās dzīvot savādāk. Iemācīties visus maternitātes mākslas sīkumus jums palīdzēs bērna kopšanas instruktors.

Ja jums nav iespējas griezties pie instruktora, lūdziet palīdzību mātei ar pieredzi. Ir svarīgi, lai sievietei pie kuras jūs griežaties, būtu pozitīva krūts barošanas pieredze, tas ir, barotu ar krūti ne mazāk par pusotru gadu un atcerētos par to ar baudu.

Nobeigumā der atzīmēt sekojošo:

1. Atteikšanās no krūts nav pamatojums pārtraukt krūts barošanu. Bet iemesls aizdomāties par to, vai visu jūs darāt pareizi. Tas ir svarīgi arī vienreizējās atteikšanās gadījumā.
2. Ja bērns atsakās no krūts, vienmēr ir derīgi turpināt cīņu par krūts barošanu, bet sasniedzot astoņu mēnešu vecumu, pārvarēt atteikšanos ir grūtāk.
3. Pārvarēt atteikšanos nav viegli, bet jūsu pūles tiks attaisnotas. Jo runa iet par krūts barošanas turpinājumu- kas ir Jūsu un bērna attiecību pamats, pamats viņa attiecībām ar pasauli un citiem cilvēkiem. Priekšā ir visa dzīve, palīdziet mazulim nezaudēt ticību jūsos pašā ceļa sākumā!

18	Publicēts: четверг, 18 января 2007 Skatīts 30267

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas