Ziņojumi: 15

Bonija :

neizlasīju visu tēmu, bet vēlos padalīties savā pieredzē (1,2mēn.) (strādāju mājās jau no bērna 6mēn vecuma pa nakti, šobrīd mēģinu ar aukles palīdzību "izkārtot" ~4h darbam, bet ... visu citu var, bet pie datora sanāk sēdēt tikai kad bērns ir ārā vai pa nakti guļ (parasti ik pēc 40min pārbauda vai es esmu blakus)) kopā guļam no 19-22, tad no (3)4-7(, tad ja esmu mājās (10)11-12, ~16. Mani secinājumi: - jo bērna vajadzību cēloni ātrāk atrod, jo ātrāk bērns nomierinās - bērns nekad neraud bez iemesla - ja bērnam vaja pupu un mamma dod (iekšēji noskaņojas nu tagad draudziņ "barojies" man te stundu un es pačučēšu), tad bērnam ātri pietiek, bet ja mamma streso un nedod, tad "uzkaras" uz pupa - bērni mamma klātbūtnē bieži uzvedas "neciešami" un tā esot mīlestības izpausme. Kad bēbji paaugas, tad saldēdiens mazajam rakarim ir izvest mammu no pacietības - ja bērnam nevajag pupu, tad pat "ar varu" nepiespiedīsi to zīst ilgāk par 1min (ne vienu vien reizi ir bijis, kad es zinu, ka nebūšu stundas 6-8, bet mazā negrib zīst un vis) - ja bērns nav vīlies savā mammā, tad NAV vienkāršāka varianta kā nolikt gulēt kā ar pupu to darīt. Mana meita kopš dzimšanas visu cauru diennakti ēd ik pa 1,5h, līdz 6mēnešu vecumam neviena zīšana nebija īsāka par 40min utt. + 2x dienā pusdienslaiki pie pupa no 1-3h. Izmēģināju dažādas stratēģijas, nekā - visvienkrāšākā pups un mamma guļ + (ar rācijas palīdzību) 30s laikā, kad sāk knosīties jāiedod pups, tad pazīž un guļ tālāk (ja nepaspēju, tad reizēm pamostas un ir uz 40min rotaļāšanās) un tā līdz apmēram 1gada vecumam un tad ne no šā ne no tā pazīž 1min un stumj mani projām un es ielieku gultā un čuč līdz čurāšanas reizei ~1,5h-3h - man svētlaime. ja nav palīgu - nu grūti ir, nu ļoti grūti ir (ar visiem palīgiem ir pagrūti). jāmeklē draudzenes jākooperējas. Es pat esmu izmantojusi variantu, kad eju ciekos, tur ar manu bērnu parotaļājas, bet es 30 min paguļu protams ir dienas, kad ne par ko nevaru ielikt gultiņā, bet ir dienas kad mierīgi. Viss atkarīgs no manas iekšējās līdzsvarotības, bet tā kā esmu "stresaina", tad arī bērns ir tāds. Par mājas darbiem - es pieņēmu stratēģiju, kad bērns guļ, tad es guļu. Ja nenāk miegs, tad tikai un vienīgi priekš sevis kaut kas patīkams jāizdara un ja vēl pietiek laika, tad tikai tās lietas, kuras patiešām būs grūti kopā ar bērnu. Ir grūti ar bērnu kopā taisīt ēst, turēt slingā un mazgāt grīdu vai likt veļu veļasmašīnā, ja mazais no apakšas velk ārā, bet ... bērnam augot būs vēl grūtāki brīži, tā ka baudam šo dienu un ceram, ka kaut kad paliks vieglāk

Bonija, nu gluži kā par mūsu ģimenīti, tomēr, paliek vieglāk, ka zini, ka neesi viena savā "bēdā". domāju, ka man jāpiestrādā pie situācijas pieņemšanas un tad jau būs ok.

kopš vakardienas kad es mēģināju nedot pupu (pirms domu apmaiņas te) mazajam ir temperatūra un viņs mammojas bez apstājas. nu pašas vaina jau, nedarīšu vairāk šitā mazajam pāri, lai ko gudrās tantes neteiktu. paldies visām mammām, ka dalījāties.

Macabra, iespējams, ka viņam nepietiek ar to, ko dodu pa dienu, paeksperimentēšu.

_________________

Ziņojumi: 185
Pilsēta: Kuldīga

katrs bērns ir individuāls un katra mamma ir vislabākā savam mazulim.

pats galvenais (es es priekš sevis esmu sapratusi) ir ieklausīties savā mazulī, sevī, tad pieņemt lēmumu un rīkoties. Ja šaubies vai šķiet, ka bērns "neņem" pretī, bez pašpārmetumiem mest pie malas nolemto un meklēt nākošo risinājumu, ja par pieņemto lēmumu ir kaut vis niecīgākā šaubu ēna, tad visticamāk nekas nesanāks.

jāeksperimentē un jārīkojas.

arī gurdarajām tantēm ir taisnība, tikai ne visiem bērniem un mammām tas der