Katenjka, Katerīna Kuzina, sertificēta zīdīšanas veicināšanas konsultante

No krievu valodas tulkojusi Inese Žēpere

Zīdīšana tandēmā (no angļu val. tandem – izvietojums vienam aiz otra) ir vienlaicīga divu dažāda vecuma bērnu barošana ar krūti. Tas notiek, ja bērniņi dzimst ar mazu vecuma starpību, un mamma, nevēloties liegt vecākajam bērnam nepieciešamo un tik svarīgo krūts ēdināšanu, turpina viņu zīdīt arī grūtniecības laikā, un pēc tam baro ar krūti abus bērnus. Šādā situācijā māmiņas izvēli apgrūtina informācijas un bieži vien apkārtējo palīdzības trūkums. Jau grūtniecības laikā apkārtējie biedē māmiņu ar grūtniecības spontāno abortu, vitamīnu trūkumu gan viņai pašai, gan arī nākamajam mazulim utt. Māmiņām, kas kļuvušas grūtas zīdīšanas laikā, ir jāzina, ka lielākā daļa sabiedrībā izplatīto argumentu pret zīdīšanu grūtniecības laikā ir nepamatota. Ja māmiņai, kura zīda mazuli, pirmajā trimestrī nav spontānā aborta draudu (asiņošana, stipras krampjveida vēdera sāpes, augsta temperatūra), tad viņa var turpināt barot ar krūti vecāko bērnu.

Amerikāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka dzemde grūtniecības laikā līdz 26.-28. nedēļai nav uzņēmīga pret oksitocīnu, kuru zīdīšanas laikā ierosina hipofīze. Pēc šī grūtniecības termiņa sasniegšanas, protams, ja grūtniecība norit normāli, dzemde joprojām ir rezistenta pret oksitocīna iedarbību, un tāpēc krūts ēdināšana nevar izraisīt nedz stipri paaugstinātu tonusu, nedz priekšlaicīgas dzemdības.

Dažos gadījumos grūtnieces, kas baro ar krūti, sāk sajust treniņa kontrakcijas pēc 20.nedēļas, bet pietiek ar biežāku un ilgāku atpūtu, pārtraukumiem barošanā, ir jābūt pārliecinātai un mierīgai, kā arī nevajadzētu aizmirst par šķidrumu. Vecākā mazuļa zīdīšanas biežuma un barošanas ilguma samazināšana arī palīdz. Tā palīdz arī pie sāpošiem krūtsgaliem. Krūtsgalu jutīgums ir ļoti individuāls, un tas ir atkarīgs no sievietes hormonālā fona, tāpēc medikamenti te nepalīdzēs.

Nevajag arī uztraukties par to, vai jaunākajam bērnam pietiks uzturvielas, jo grūtniecības laikā sievietes organisms piemērojas tam, kuram tās ir vajadzīgas vairāk. Šajā gadījumā tas ir mazulis mātes miesās. Vecākais bērns jau var izdzīvot bez mammas, bet jaunākais – nē. Tieši tāpēc visas uzturvielas vispirms tiek mazulim mātes vēderā, tad vecākajam bērnam pieniņā un tikai pēc tam pašai māmiņai. Te nu māmiņai būtu jāpadomā par daudzveidīgu, sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu. Izmaiņas parādās arī mammas un mazuļa saziņā; māmiņa vairs ne vienmēr var paņemt vecāko bērnu uz rokām, panēsāt, pašūpot, tomēr to var mierīgi kompensēt ar kopīgu laika pavadīšanu. Grūtniecei vispirms ir jāieklausās sevī un savā organismā un jāuzticas sev. Ja pašsajūta ļauj nēsāt vecāko bērniņu uz rokām, tad to visērtāk ir darīt, sēdinot viņu sev uz gurna. Šajā gadījumā ir ērts arī slings, jo tas slodzi sadala vienmērīgi uz krustiem un plecu.

Kad zīdīšana un grūtniecība norisinās vienlaicīgi, ir ļoti būtiski lēmumus pieņemt atkarībā no sajūtām un savstarpējām attiecībām. Tikai māte var izlemt, kā labāk rīkoties, balstoties uz savu viedokli, pasaules uztveri, jūtām un vajadzībām, ka arī ņemot vērā savu bērnu jūtas un vajadzības.

Katra māmiņa nosaka pati to vecuma starpību, kad tandēms ir iespējams. PVO rekomendē bērnus zīdīt ne mazāk kā divus gadus, bet tikai māmiņa var noteikt, cik lietderīgs ir tandēms. Visi bērni ir atšķirīgi – kādam mātes piens ir nepieciešams vairāk un ilgāk, bet cits ir gatavs no tā atteikties arī ātrāk. Katrā situācijā būs noteikta izvēle, nepareizas izvēles nemēdz būt. Tomēr, ja māmiņa ir nolēmusi pārtraukt zīdīt vecāko mazuli, galvenais, lai tas tiktu darīts maigi un pamazām.

Piena daudzums pakāpeniski samazinās hormonu – estrogēna un progesterona – ietekmē, tie apslāpē piena vairošanos. Piens lēnām pārtop par pirmpienu, māmiņas organisms gatavojas satikt jaunāko mazuli. Līdz ar to mainās piena sastāvs un garša, un dažiem bērniem tas nepatīk, un viņi atsakās no krūts. Pēc mazuļa piedzimšanas piena sastāvs piemērojas jaunākajam, jo tas viņam ir svarīgāk.

Un par piena pietiekamību var nepārdzīvot. Mātes organisms izstrādā pietiekošu daudzumu abiem mazuļiem. Vecākā bērna zīdīšana stipri atvieglo māmiņai dzīvi pirmajās dienās pēc dzemdībām, jo viņš lieliski tiek galā ar spēcīgajiem piena pieplūdumiem, un māmiņai vairs nerodas sajūta, ka krūtis plīst pušu, kā arī samazinās laktostāzes risks. Pirmajās dienās pēc dzemdībām vecākais bērns ļoti bieži aizmirst, ka viņš ir vecākais, un liekas pie krūts tik pat bieži, cik jaundzimušais. Par to nevajadzētu uztraukties, jo viņam arī ir jāadaptējas jaunajiem apstākļiem. Ar laiku zīdīšanas reizes kļūs retākas, un mazais atgriezīsies savā iepriekšējā ritmā. Šeit māmiņai un arī apkārtējiem vajadzīga pacietība un pārliecība, ka viss norisinās kā nākas.

Likšanas pie krūts tehnika katrai mammai ir sava. Parasti tas ir atkarīgs no vecākā bērna vecuma, zīdīšanas biežuma, pozām un u.c. Galvenais, nedrīkst aizmirst likt bērnus pie abām krūtīm, jo mazie zīž atšķirīgi, un lai laktācija noritētu vienmērīgi, vecākajam bērnam un jaundzimušajam ir jāzīž abas krūtis.

Pozu tāpat nosaka māmiņa. Tā kā bērni reizēm zīž ilgu laiku, mammai ir jābūt ērti. Tālāk tiek ņemtas vērā jaundzimušā vajadzības, jo patstāvīgi ērti apgulties viņš vēl nevar, un tad iekārtojas vecākais bērns. Bērnus var likt gulēt vienlaicīgi vai arī pēc kārtas.

Piemēram, vecāko bērnu var nolikt gulēt kamēr tētis vanno jaunāko mazuli, vai arī kamēr mazais zīž, vecākajam var palasīt pasaku un pēc tam iedot krūti. Ja liek gulēt abus vienlaicīgi, tad atkal ir vērts padomāt par komfortu – gultai ir jābūt pietiekoši plašai, lai visiem būtu ērti.

Pirmais mēnesis vai divi ir diezgan grūti, ne tāpēc ka māmiņa baro divus – grūtības mēdz rasties arī, ja māmiņa baro ar krūti tikai jaundzimušo – vienkārši māmiņai nepieciešams laiks, lai atrastu savu ritmu, savas zīdīšanas un audzināšanas metodes, taču vēlāk tas atmaksāsies ar uzviju. Māmiņai ir pieredze, un rītdiena vienmēr ir vieglāka un interesantāka par vakardienu.

Bieži māmiņas uztrauc arī jautājums par atradināšanu no krūts. Ja bērnu vecuma starpība ir maza, tad bieži vien abu bērnu atradināšana no krūts piena notiek vienlaicīgi. Bet, ja vecuma starpība ir nozīmīga, tad vecākais bērns diezgan ātri saprot, ka viņš ir vecākais, jau ir liels un ir palīgs māmiņai un viņš pamazām pārtrauc zīst krūti. Mamma viņu tikai atbalsta un virza. Divi bērni – tas ir divkāršs prieks, bet raizes un problēmas ātri aizmirsīsies. Grūtības būs, kā tad bez tām. Bet, galvenais, ir jātic, ka jums viss izdosies!

Rakstu apspriežam šeit

11	Publicēts: воскресенье, 11 декабря 2011 Skatīts 6378

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas