по-русски latviski |
| Ksenija Solovjova, ārsts-terapeits, gastroenterologs. Maskavas Mērijas un Valdības slimnīcas konsultants-terapeits. Šis ir veltījums dzīves gudrajai un stiprajai māmiņai Jeļenai un mazulim Nikijam. Īpaša pateicība Taņai-Tayna: Taņa, man sagādā baudu vērot, kā Tu strādā ar māmiņām. Milzīgs paldies Tev un pārējām meitenēm-konsultantēm, kas palīdz simtiem māmiņu uzlabot krūts barošanu un simtiem mazuļu – saglabāt veselību. Man, kā cilvēkam, kas cenšas sniegt konsultatīvu palīdzību dažāda vecuma bērniņu māmiņām, diezgan bieži nākas sastapties ar tādām situācijām, kad mazuļiem, kas tiek baroti ar krūti, rodas dažāda veida problēmas: vai nu vēdera izeja skaidri norāda uz to, ka kaut kas nav kārtībā vai arī mazajam dažādās vietās uz ādas rodas tā saucamie atopiskā dermatīta perēkļi. Šī raksta ideja man ienāca prātā pēc tam, kad iepazinos ar vienu drosmīgu meiteni, jauno māmiņu, kura kopā ar krūts ēdināšanas konsultantu Taņu-Tayna un savu trīs mēnešus veco mazuli, kurš bija diezgan alerģisks gardēdis, kas reaģēja uz vismazākajām atkāpēm māmiņas uzturā, kopīgi centās pārvarēt dažāda rakstura grūtības. Tieši šai stoiskajai māmiņai, kura ar visiem spēkiem centās (un pagaidām, jāsaka, tas viņai izdevās, lai gan arī prasīja milzīgas pūles!) saglabāt pašu vērtīgāko savam mazulim – mātes pienu, – tika izstrādāta šī raksta priekštece – individuālā uztura režīma programma. Krūtsēdināšana un mazuļa atopiskais dermatīts
Mazāk alergēnu ir krējumā, putraimos (griķos, rīsos, kviešu putraimos), kartupeļos, cukurā un sviestā. Vajadzētu uzturā vairāk lietot skābpiena produktus, kā arī produktus ar augstu olbaltumvielu saturu, piemēram, liesos sierus, krāsvielas nesaturošus dārzeņus, rafinētu eļļu, rudzu maizi un svaigu augļu sulu, ne vairāk kā vienu glāzi. Turklāt sulām ir jābūt dabīgām, vienkāršām un tās nevajadzētu kombinēt, piemēram, plūmju, ābolu u.tml. Droši var ēst putras (rīsu, griķu un auzu), dārzeņu zupas uz vāja buljona bāzes, vārītu un tvaicētu gaļu, kartupeļus, vārītu desu (tikai pēc iespējas svaigāku), makaronus, rjaženku un biezpienu – vienu reizi dienā. Tomēr jāsaka, ka daudziem bērniem šobrīd tiek novērota alerģija uz govs piena olbaltumvielām. Tāpēc jebkuri produkti, kas tās satur, var tādam bērnam izsaukt atopisko dermatītu (diatēzi). Šajā gadījumā bieži tiek novērota alerģiska reakcija arī uz liellopa gaļu, kurā ir analoģiski alergēni tiem, kas ir govs pienā. Lai varētu noteikt, no kā tieši bērnam rodas alerģija, būtu vēlams sagaidīt, kad viņa āda būs pilnīgi attīrījusies. Centieties ievērot stingru diētu. Izslēdziet piena produktus un liellopu gaļu. Kad bērna āda būs pilnīgi tīra, var uzmanīgi pamēģināt izdzert nedaudz piena. Labāk gan ir sākt ar kefīru vai rjaženku, jo skābpiena produkti retāk izsauc alerģisku reakciju. Ja divu dienu laikā mazulim uz ādas neparādās izsitumi, tad var mēģināt palielināt daudzumu (līdz 1 glāzei), bet pēc tam var arī pamēģināt iedzert svaigu pienu. Ja alerģiska reakcija nesekos, tātad viss ir kārtībā, un piena produkti jums un jūsu mazulim ir nekaitīgi. Savukārt, ja alerģiska reakcija tomēr parādās, tad jums no savas ēdienkartes nāksies pilnībā izslēgt gan piena produktus, gan arī liellopu gaļu. Ja to nedara vai arī nenoskaidro alergēnu pēc iespējas ātrāk, tad bērnam var izveidoties noturīga pārtikas alerģija. Kādiem produktiem ir vērts pievērst uzmanību:
Ja esat notiesājusi vairākas sviestmaizes ar zemeņu ievārījumu, un jums pēc tām nedaudz sagriezās vēders, bērnam var rasties izsitumi uz ādas, taču tas nebūt nav no zemeņu ievārījuma, bet gan no tā, ka mamma nepazīst savu organismu un nezina to, ka viņai pašai ir kaitīgi lietot maizi lielos daudzumos. Citiem maize kā tāda nav kaitīga, toties no vienveidīgās pārtikas, kas sastāv no „tukšiem” ogļhidrātiem, kļūst sausa āda uz rokām un bojājas mati. Māmiņa pēc ieraduma šos simptomus attiecina uz zīdīšanu – es taču atdodu visus vitamīnus – un turpina nevērīgi izturēties pret saviem ēšanas paradumiem. Viss ir individuāli, tomēr ir daži vienkārši noteikumi. Pirmkārt, vienmēr centieties ēst vienu jaunu produktu diennaktī. Otrkārt, vienmēr ir jāpagaršo pavisam nelielu daudzumu (tējkarote vai mazs gabaliņš). Treškārt, pēc tam diennakti ir jānovēro mazulis. Ja nerodas sārtums uz vaidziņiem, izsitumi uz ādas, nepūšas vēders vai nav biežāka vēdera izeja (bērnam, protams), tātad māmiņa šo produktu var ēst droši. Te gan būtu jāpaskaidro. Lieta tāda, ka kaut arī produkta daudzums neietekmē alerģiskās reakcijas attīstību, tomēr no tā ir atkarīgs, vai parādīsies atopiskais dermatīts vai meteorisms (zarnu uzpūšanās). Tas nozīmē, ka, pat ja uz nelielu noteikta produkta daudzumu nav bijusi alerģiska reakcija, pārlieku daudz lietojot šo produktu, bērnam var rasties kāda no minētajām izpausmēm. Šie ir produkti, kurus vajadzētu ēst piesardzīgi: baltie galviņkāposti, kukurūza, baklažāni, vīnogas (!), pākšaugi (!), plūmes (!), ķirši un saldie ķirši – tie var radīt nepatīkamu zarnu trakta reakciju; medus, rieksti, tomāti, zivis un jūras produkti, citrusaugļi, svaigi burkāni, sarkani-oranži augļi (persiki, aprikozes) – kā potenciālie alergēni. Tāpat arī skābpiena produkti dažiem mazuļiem var izraisīt dispeptiskas parādības, tāpēc sākumā tos labāk ir ierobežot līdz 0.5l dienā. Zaļas krāsas ābolus drīkst ēst līdz 2 āboliem dienā (viens no rīta, otrs – vakarā). Ļoti noderīga mēdz būt uztura dienasgrāmata, kurā māmiņa atzīmē, kādu produktu viņa ir apēdusi noteiktā dienā un kāda reakcija tam sekoja (vai nesekoja). Tas ir ļoti uzskatāmi – uzreiz var redzēt, ko drīkst ēst, bet no kā labāk būtu atteikties. Nav divu vienādu bērnu, un produkti, kas der vienam, citam var izrādīties „aizliegtie” produkti. Ierobežojumi it visā – tā nav pareiza diēta. Taču barot nevainīgu mazuli ar antihistamīna preparātiem un smērēt viņa ādiņu ar pretalerģijas ziedēm nenozīmē ārstēšanu, bet gan simptomu likvidēšanu. Vēlreiz atkārtošos: ir jāsāk ar zīdošās māmiņas gremošanas sistēmas uzlabošanu. Ja gadījums jau ir satraucošs (te nav runa par viegli sārtiem vaigiem vai sausu ādu), kad ādas problēmas bērnam patiešām traucē dzīvot, māmiņa sāk ievērot diētu: baltie un zaļie dārzeņi, zaļie augļi, glutēnu nesaturoši putraimi (rīsi, griķi, kukurūza) un glutēnu nesaturošie makaroni, saldumi (marmelāde, pastila, parastie cepumi un barankas, jebkura gaļa, izņemot vistas un liellopu gaļu, baltās zivis, skābpiena produkti bez ķīmiskām piedevām. Kā redzam, saraksts ir milzīgs, un māmiņai nenākas ciest badu. Zīdošas māmiņas ēdienkarti labāk ir uzrakstīt uzreiz visai nedēļai. Tādā veidā katra nākošā diena būs labi pārdomāta, un varēs papildināt iepriekšējo dienu. Piemēram, vienu dienu jūs ēdat vairāk dārzeņus, citu dienu – zivis. Tās, kas īpaši uztraucas, var izslēgt kādu produktu grupu uz divām nedēļām un uzmanīgi sekot bērna reakcijai, piemēram, izslēgt visu glutēnu (glutēnu saturoši putraimi, maize, makaroni). Ja mēneša laikā bērnam nav novērojami uzlabojumi ādas stāvoklī, visdrīzāk problēma nav meklējama māmiņas uzturā. Un atkal – izvērtējiet savu veselību! Ir ļoti svarīgi, lai neviens produkts netiktu izslēgts no māmiņas uztura pavisam. Šodien speciālisti uzskata, ka alergēnu ievadīšana organismā caur mātes pienu nelielos daudzumos ir efektīva metode, kas ļauj novērst pārtikas alerģiju turpmāk. Ar mātes piena palīdzību mazulis labāk uzņem šos produktus. Tāpēc mazuli, kas ir potenciāli alerģisks, nedrīkst atšķirt no krūts, kamēr viņš nav iepazinis visus produktus, ko turpmāk viņš ēdīs pats. Viņa iepazīšanās ar alergēniem vispirms notiek caur mātes pienu, bet vēlāk tiešā veidā, kad viņš sāk iepazīt ēdienu pieaugušajiem. Ja pārtikas produktu iepazīšana notiek uz zīdīšanas fona, jaunais ēdiens tiek sagremots ar krūts piena palīdzību un bērnam neizsauc stipri negatīvu reakciju. Tādējādi mātes piens veicina adaptāciju alergēniem, ļaujot bērnam sagremot pārtiku optimālā veidā. Būtu arī jāatzīmē, ka zīdīšanas gadījumā alerģiju riska samazināšanai ir tieša saistība ar zīdīšanas ilgumu. Alerģiska bērniņa zīdīšana, protams, no mammas prasīs daudz rūpīgāku attieksmi pret savu uzturu. Tomēr tas viss atmaksāsies ar uzviju, ja māmiņas pareizas rīcības rezultātā mazulis pāraugs savu alerģiju ar minimālām sekām. Vēlos vēl uzsvērt, ka bērnam, kas tiek barots mākslīgi, ierobežojumi diētā ir krietni stingrāki nekā mazulim, kas tiek zīdīts ar krūti, un ģimenē jebkurā gadījumā nāksies ievērot noteiktu diētu, lai nekārdinātu mazo ar kārumiem, ko viņš nedrīkst lietot. Tāpēc, kaut arī māmiņa nebaro bērnu ar krūti, tomēr zināmu diētu viņai nāksies ievērot, turklāt, iespējams, ne vienu vien gadu. Iznāk, ka zīdīt un ievērot diētu ir daudz izdevīgāk ne tikai no mazuļa veselības viedokļa, bet tas ir arī ērtāk pašai māmiņai. Dažus vārdus vēlos veltīt pākšaugiem, sēnēm un grūbām. No šiem produktiem arī pieaugušajiem mēdz uzpūsties vēders, nerunājot jau par divus mēnešus veciem mazuļiem! Arī cukurs krīt nežēlastībā, jo arī tas pastiprina rūgšanas procesu. Tāpēc labāk saldumus lietot minimāli, un dot priekšroku zefīram, pastilai un marmelādei. Būtu lieliski, ja jūs varētu aizvietot cukuru ar fruktozi vai medu (tikai medu, kā jebkuru citu alergēnu, uzturā ir jāievieš pakāpeniski). Rūgšanas procesu var izraisīt arī tā saucamie gļotas palielinošie produkti, un tie ir (dilstošā secībā):
Tā kā, manas mīļās zīdošās māmiņas, mēģiniet, analizējiet, gūstiet pieredzi, barojiet savus mazuļus ar šo vērtīgo eliksīru, ko ir radījusi pati Māte Daba, un, noteikti, esiet veselas! Tomēr, ja ārsts, pamatojoties uz analīzēm, konstatē, ka jūsu mazulim ir atopiskais dermatīts, neieslīgstiet grūtsirdībā. Individuālā konsultācija pie gastroenterologa jums palīdzēs tikt galā ar situāciju un turpināt zīdīt mazuli, tajā pat laikā nepārtiekot no maizes un ūdens vien. Piemēram, vienai māmiņai, balstoties uz analīžu rezultātiem, bija izstrādāta šāda tabula:
Rakstu apspriežam šeit
© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas |
Рига, Латвия | |||
Ceturtd., 21/11 diena 1°..3° | Ceturtd., 21/11 vakars -1°..1° | Piektd., 22/11 nakts -1°..1° | Piektd., 22/11 rīts -1°..1° |
Piedavāts Gismeteo.Ru |