No krievu valodas tulkoja kroljix

Bērnu gremošanas sistēmas vecuma īpatnības

Jaundzimušajiem un zīdaiņiem tiek novērota morfoloģiska un funkcionāla kuņģa sekrētu aparāta negatavība, kas izpaužas ar kuņģa dziedzeru zemu sekrēcijas apjomu un kuņģa sulas kvalitatīvām īpašībām (viegli sārmaina vai neitrāla reakcija, zema fermentu aktivitāte).

Bērniem dzīves pirmajos mēnešos tiek novērots gandrīz pilnīgs sālsskābes trūkums kuņģa sulā; pat histamīns neizraisa sālsskābes sekrēcijas pastiprināšanos jaundzimušajiem un bērniem pirmajos dzīves mēnešos – pH galvenokārt tiek noteikts ar ūdeņraža joni, kam ir piena skābes, nevis sālsskābes izcelsme.

Bērniem pirmajā dzīves gadā fermentu sekrēcija kuņģu dziedzeros ir ne tikai mazāk intensīva, bet arī kvalitātes ziņā ir citādāka nekā pieaugušajiem. Tas izpaužas kā relatīvi liela proteolītiska kuņģa sulas aktivitāte pie relatīvi augstiem pielāgojamības piena kazeīna hidrolīzei rādītājiem pH (3-4). Tuvojoties pirmā dzīves gada beigām proteolītiskā aktivitāte pieaug 3 reizēs (bet paliek divreiz zemāka, nekā pieaugušajiem). Zems skābi-peptisks kuņģa potenciāls bērniem pirmajos dzīves mēnešos nodrošina imūnās aizsardzības faktoru uzturēšanu (it īpaši sekretorais IgA) un, iespējams, arī limfoīdo šūnu un makrofāgu, kurus satur mātes piens. Tas pasargā bērnu pēc dzimšanas no masveida bakteriālās invāzijas periodā, kad paša bērna aktīvā vietējā imunitāte tikai sāk veidoties.

Zarnu gremošana, kas ir pietiekami izveidojusies uz dzimšanas brīdi, jo īpaši tās piesienas-membrānas komponente, pietiekamā mērā kompensē kuņģa gremošanas nepietiekamību. Acīmredzot nav mazsvarīgi, ka bērniem pirmajos dzīves gados kuņģa un zarnu relatīvais laukums ir lielāks, nekā pieaugušajiem, kas palielina uzsūkšanas virsmu. Gļotādā ir plānāka un maigāka, bārkstiņu zarnās ir mazāk, nekā pieaugušajiem. Kuņģa un zarnu gļotādas caurlaidība ir ļoti augsta, ieskaitot arī augstmolekulārām vielām, proti, olbaltumvielām.

Jaundzimušajiem un bērniem pirmajos dzīves mēnešos ir augsti attīstīti zarnu gļotādas epiteliocītu pinocitozes procesi, kā rezultātā piena olbaltumvielas var nonākt bērna asinīs neizmainītā (antigēnu ziņā) veidā, kas nosaka attiecīgu antivielu parādīšanos pret govs piena olbaltumvielām. Šāda situācija netiek novērota, zīdot bērnu ar krūti.

Zīdaiņiem ir labi attīstīts kuņģa-zarnu trakta asinsvadu un limfvadu tīkls; tas viss nodrošina ātru toksīnu, pilnībā nepārstrādāto barības produktu un citu antigēnu vielu uzsūkšanos un izplatīšanos organisma iekšējā vidē. Jāatzīmē, ka limfas, kas plūst no tievās zarnas, neiet cauri aknām, tāpēc uzsūkšanās produkti kopā ar limfu nekavējoties nonāk cirkulējošajās asinīs.

Bērniem pirmajos dzīves gados kuņģa un zarnu darbība ritma un saraušanās viļņu izplatīšanas ātrumu ziņā ir palēnināta, peristaltika ir gausa, tas ir saistīts gan ar nepietiekamu neirohumorālā mehānisma attīstību, gan ar vāji attīstītu kuņģa un zarnu sieniņu muskuļu slāni. Pārtikas himusa evakuācijas ātrums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet galvenokārt no piena sastāva, piebarojuma un barības vielu gremošanas efektivitātes. Tādējādi, mākslīgās barošanas laikā strauji palielinās kuņģa un zarnu evakuācijas laiks. Salīdzinot vienādu mātes piena un piena maisījuma ar govs pienu (mākslīgās barošanas gadījumā) daudzumu - pārtikas himusa uzkavēšanās laiks pēdējā gadījumā palielinās līdz 3-4 stundām, trekni maisījumi no kuņģa tiek evakuēti pēc 6-6,5 stundām.

Kuņģa kardiālais sfinkters bērniem ir funkcionāli nepilnvērtīgs, kas izraisa kuņģa satura izmešanu barības vadā, kas var novest pie atgrūšanas un vemšanas. Kardiālās nodaļas veidošanās beidzas, sasniedzot tikai 8 gadu vecumu. Tomēr kuņģa piloriskā daļa ir funkcionāli labi attīstīta jau pēc dzimšanas, kas relatīva kardinālā vārstuļa vājuma situācijā ļauj bērna kuņģi pirmajos dzīvības mēnešos salīdzināt ar "atvērto pudeli".

Tādējādi, ņemot vērā uzskaitītās bērnu vecuma gremošanas īpatnības, vislabākā ir laktotrofa barošana ar mātes pienu, kad pārsvarā dominē autolītiskie barības gremošanas procesi, gremošanas trakta gļotāda veic tikai "pasīvu" uzsūcošu funkciju.

Pāriešana uz mākslīgu barošanu un agri ieviests piebarojums paātrina gremošanas dziedzeru attīstību un darbību, palielina sālsskābes sekrēciju. Ir pierādīts, ka tas nelabvēlīgi ietekmē bioloģiskā līdzsvara sistēmas veidošanos starp agresijas un zarnu citoprotekcijas faktoriem.

Apspriežam rakstu šeit

13	Publicēts: понедельник, 13 Июня 2011 Skatīts 14072

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas