Vitolds Barskijs, [email protected]

No krievu valodas tulkojusi Klotiljda, Olga Apsīte

M.Litvaka grāmata „ Spermatozoīda princips” ("Принцип сперматозоида" ,
М.Е. Литвак, Ростов-на-Дону: "Феникс",2000) sastāv no dažām daļām: pirmajā skaidro spermatozoīda principu, otrā sastāv no aforismiem-principiem, trešajā izklāstīts principa pielietojums. Šis raksts sastāv no divām daļām – bērnu audzināšanas aforismiem-principiem un praktiskiem problēmu risinājumu piemēriem komunikācijā ar bērniem.

TEORIJA

Cilvēks piedzimst, lai kļūtu par KARALI (KARALIENI), bet bieži vien pārtop par vardi

Par vardēm mēs kļūstam audzināšanas procesā. Precīzāk jāsaka, mēs esam vardes ādā, kura mums ir jānomet. Kļūt par KARALI nozīmē ne vien darīt savu darbu labi, bet darīt to kā neviens cits. Lai tevi ne ar vienu nesalīdzinātu un atpazītu pēc „rokraksta”. Profesija šajā ziņā nav no svara. Rostovā bija kafejnīca „Draudzība”. Tajā bija šefpavārs, kurš bija slavens ar savu soļanku. Kafejnīcā bija iespējams tikt, nostāvot stundu garā rindā. Tāda soļanka nekur nebija atrodama! Kad pavārs tur vairs nestrādaja, kafejnīca kļuva tāda pati kā citas. KARALIS aizgāja.

Raksturs – tā ir vardes āda, kuru uzmet mums vecāki pirmajos piecos dzīves gados.
Nepārmet bērniet to, ko esi viņiem devis, saki paldies, ka viņi to ir pieņēmuši.

Vēl nav zināms, kurš kuram ko ir parādā: bērni mums vai mēs bērniem. Mēs tiem dodam dzīvi. Bet viņi taču to nav prasījuši. Mēs tos barojam un audzinām. Bet vai pareizi barojam un audzinām? Kā ārsts es ar visu atbildību varu teikt, ka visas neirozes, psihosomātiskās slimības un neveiksmīgs liktenis – ir nepareizās barošanas un audzināšanas rezultāts. Bet bērni mūs pārvērš par vecākiem. Bez viņiem mēs nekas nebūtu tēvi un mātes. Un vispār, neko sliktu tie mums nevēla. Mūs nevar apvainot par to, ka mēs esam vectēvi vai tēvi. Var būt man ar bērniem un mazbērniem ir labas attiecības un es daudz no tām gūstu tāpēc, ka no viņiem neko neprasu un esmu pateicīgs par to, ka viņi ir mana dzīvē. Es varu lepoties ar viņiem, vadīt lekcijas un rakstīt grāmatas par bērnu audzināšanu.

Neliec cilvēkiem šķērsļus un viņi tos nepārkāps
Ar kliegšanu panāksi nevis mīlestību, bet naidu

Tāpēc nekliedz uz to, ko mīli.

No kliedziniem kļūst duls gan tas, kurš kliedz, gan tas, uz ko kliedz

Ar kliegšanu var ātri panākt savu pavēļu formālu izpildi. Formāli izpildot pavēles, cilvēks pārstāj domāt un kļūst dumš. Un kas notiek tajā pašā laikā ar to, kas kliedz? Tas gūst pozitīvu pieredzi, kas nav jādomā, ka visu var panākt ar kliedzieniem, un arī kļūst dumš. Audzinātājs (pedagogs vai vecāki) negūs atgriezenisko saiti ar to, uz ko kliedz, nedomā un uzskata, ka viss ir kārtībā. Cilvēki, kas izgājuši psiholoģisko sagatavošanu, no kliedzieniem kļūst gudrāki, gūst spēkus prasmes un pieredzi un aiziet no tā, kurš kliedza, jo pārstāj no tiem būt atkarīgi. Agri vai vēlu tie, kas kliedz, paliek vientulībā vai starp muļķiem, kas ir vēl sliktāk, un kļūst vēl stulbāki, jo uzskata, ka tos ir pametuši.

Nezini, ko darīt ar bērnu – nedari neko

Pastāv varbūtība, ka bērns pats izaugs normāli. Pat koks, ja vinu neaiztiek, izaug taisns. Tāpēc jāliek bērns mierā.

Nerāj mazu bērnu, jo viņš visu dara pareizi. Mācies saprast signālus, kurus tas tev dod. Uzslavē par darbiem un prasi, lai viņš tev nākamreiz dod signālus pirms grib ko darīt

Piemēram, „tu pareizi izdarīji, ka pačurāji, bet nākamreiz pasauc mani pirms to dari” (nevis „tu esi slikts, ka tā dari”). Ja viņš raud, ja ir apčurājies vai grib ēst, vai tad viņam nav taisnība? Kā gan citādi viņam rīkoties? Ciest un mirt badā?

Kad lamā bērnu, padomā, vai tev pašam nepiemīt šādas īpašības – tas taču TAVS bērns. Audzina nevis vārdi, bet darbi

No tā izriet: ja gribi, lai tavs bērns būtu laimīgs, kļūsti pats laimīgs. Bērnam labak PARĀDĪT laimi, nevis stāstīt par to. Un vēl: bieži bien vecaki saka saviem bērniem: „nedari tā, kā es daru, bet dari tā, kā es saku”. Esmu pārliecināts, ka bērns nevingros rīta rosmi, ja pasi vecāki nevingro.

Vecāki, kas nesaprot savu prasību jēgu, uzskata bērnus par nepaklausīgiem. Ja vēlies novirzīt bērnu no nepareizā ceļa, ej kopā ar viņu un atrodi īsto mirkli, kad to darīt. Nedari bērna vietā to, ko vēlies, lai viņš izdara pats. Bērnam nav jādalās ar to, ko pats ir guvis un otrādi – bērnam ir jādalās ar to, ko pats guvis. Badā vislabāko jāgūst bērnam, bagātībā – tam ,kurš šo bagātību ir nodrošinājis

Pedējais arī sadala gūtos labumus.

Nesodi bērnu. Ja tas ir jādara, prasi citam

Bērnu audzināšanas pamatpostulāts, kas saskan ar spermatozoīda principu. To neesmu pats izgudrojis. Bērns jebkuru sodu uztvers kā netaisnību un zemapziņā sāks tevi ienīst. Vispār, speciāli kādam prasīt nav nepieciešams – ja bērns izdarīs kaut ko sliktu, kāds viņu noteikti nolamās, bet bērns nāks pie tevis pēc mierinājuma.

PRAKSE

Kā es atradināju bērnu kliegt

Kad manam bērnam bija 7 gadi, pie jebkura negadījuma viņš skaļi kliedza. Es viņam lūdzos, pavēlēju, draudēju. Viss bija veltīgi. Tad es nolēmu pielietot spermatozoīda principu. Vienreiz, kad bērns kliedza, es arī sāku skaļi kliegt, bet nevis uz vinu, bet kaut ko savu. Kliedzu es daudz skaļāk par dēlu – to mums mācīja psiholoģiskajos treniņos. Tas notika vasarā – bija karsti, visi logi bija vaļā un dzīvojām mēs otrajā stāvā. Dēls, dzirdot manus kliedzienus, metās man virsu, ka visi pagalmā varēs dzirdēt manus kliedzienus. Es viņam paklausīju. Tā atkārtojās vēl dažas reizes un pēc tam dēls pārtrauca kliegt.

Kā es pieradinaju bērnus lasīt grāmatas

Šī problēma bieži vien ir centrālā bērnu audzināšanā. Kādus tik padomus es neesmu dzirdējis un ko vien esmu darījis lietas labā! Un atkal izlīdzēja spermatozoīda princips. Vakaros sāku regulāri diezgan ilgi lasīt interesantas grāmatas, galvenokārt, kuras sarakstīja ģeniāli autori: Homērs, Šekspīrs, Puškins u.c. Protams, es izvēlejos vietas, kas ir saprotamas bērniem. Ar izbrīnu (jā, mēs nenovērtējam līdz galam savus bērnus!) es pamanīju, cik asi viņi visu izprot, neskatoties uz to, ka vienam ir tikai deviņi, bet otram – divpadsmit. Starp citu, es pats arī daudz guvu no lasīšanas. Daudzi jautājumi, kururs viņi uzdeva, parādīja, ka bērni pareizāk izprot šīs grāmatas. Pēc tam es sāku ieturēt pauzes, it kā meklējot tekstā, kur es apstājos. Viņi mani steidzināja. Es teicu, ka izlaižu tās vietas, kuras viņiem vēl ir pāragri lasīt. Es aizliedzu šīs vietas, bet nosaucu lapaspuses ar aizliegto tekstu. Protams, ka šīs vietas tika izlasītas.

Dažreiz es viņu klātbūtnē lasīju grāmatu, vēloties, lai arī viņi lasa. Viņi interesējās, ko es lasu. Es teicu, ka viņiem ir vēl pāragri lasīt šo grāmatu un slēpu to tā, lai viņi atrod. Tā man izdevās virzīt un organizēt bērnu lasīšanu. Kad vēlāk viens no maniem dēliem sāka tikties ar meiteni, ar kuru man izveidojās ļoti labas attiecības, tā atzinās, ka nekad nebūtu domājusi, ka ir puiši, kuri ir lasījuši tik daudz grāmatas.

Kā es iemācīju dēlam pareizi rakstīt

Manam dēlam bija labas sekmes visos priekšmetos, bet ar gramatiku viņam neveicās. Sestajā klasē izrādījās, ka viņam gadā var būs divnieks. Pārmetumi „No kuras vietas tev aug rokas?”, „Kas no tevis sanāks?”, „Kļūsi par sētnieku!”, „Paskaties, kā mācījās tavi vecāki!” neko nedeva. Nebija iespējams dēlam iemācīt kaut reizi pārbaudīt, ko viņš ir uzrakstījis. Mūs ar sievu izsauca uz skolu. Pēc kārtējās „lekcijas” situācija tikai pasliktinājās.

Izejot psiholoģisko treniņu, es nolēmu izmantot spermatozoīda principu. Es pārrakstīju viņa tekstu ar kļūdām, kā arī pieliku vēl savējās un teicu, ka samaksāšu viņam 10 kapeikas par katru kļūdu, ko viņš atradīs. Mēs noslēdzām ar viņu derības kā to dara puiši no mūsu pagalma, sievas un jaunākā dēla klātbūtnē. Es nekad nebiju redzējis, ka dēls strādā ar tādu entuziasmu! Uz piedāvājumu izmantot skolas ortogrāfisko vārdnīcu dēls atteicās. Viņš paņēma lielo vārdnīcu uz 102 tūkstošiem vārdu un pārbaudīja katru vārdu. Pie katras kļūdas viņš brīnījās: „Tēti, kā tev iedeva atestātu un vēl ar atzinību?”, „No kurienes tev rokas aug?”, „Kas par rokrakstu?”, „Kā tevi darbā tur?”. Viņš turējās svarīgs un atturīgs. Sieva smējās, ka dēls šajos brīžos bija līdzīgs man. Godīgi sakot, es sev nepatiku. Bija pamācoši sevi redzēt no malas.

Es samaksāju dēlas viņam pienākošos naudu un ķēros pie saskarsmes noteikumu izzināšanas. Es sāku pārrakstīt tekstus un speciāli pieļāvu kļūdas. Pēc tam prasīju dēlam labot kļūdas. Labojot kļūdas, arī dēls iepazinās arsaskarsmes noteikumiem. Ja es ar spiedienu prasītu dēlam tos mācīt, kā jūs domājat, vai man kas sanāktu? Pakāpeniski dēla gramatika uzlabojās. Pēc trim mēnešiem problēma tika likvidēta; arī dēla uzvedība uzlabojās. Kad viņš stājās universitāte, krievu valodas privātskolotājs mums nebija nepieciešams. Tā psiholoģijas studijas mums nesa arī materiālo labumu. Bet galvenais nav materiālā puse. Attiecības ar dēlu manāmi uzlabojās; tām bija sadarbības raksturs. Ģimenē kļuva mierīgāk, dēls sāka būt ar mani atklāts. Piekrītiet, ka tas ir ļoti svarīgi.

Kā es pieradināju meitu pie mājsaimniecības

Es audzināju meitu viena, bet tēva, un centos, lai viņa to nejustu. Darīju pati visus mājas darbus. Bet 13 gados viņa pēkšņi pārtrauca man klausīt. Sāka atteikties apmeklēt mūzikas skolu, pieprasīja drēbes, ko es nevarēju atļauties, gribēja bez kontroles izmantot savu laiku un neko nedarīt pa māju. Jo vairak es viņai aizliedzu, jo vairak pieprasīju pakļauties, jo mazāk viņa man paklausīja. Panākt savu kļuva arvien grūtāk. Kad es iepazinos ar spermatozoīda principu, nolēmu rīkoties savādāk.

Pēc kārtējā skandāla par meitas nevēlēšanos iet uzz mūzikas skolu, es viņai teicu sekojošo: „Ļena, tev ir taisnība, es sapratu, ka tu esi jau pieaugusi. No šīs dienas es tev dodu pilnīgu brīvību. Vienīgais lūgums – kad aizej uz ilgu laiku, pabrīdini, kad atgriezīsies. Viņa piekrīta, nezinot, kas viņu sagaida. Tajā pašā dienā viņa aizgāja pie draudzenes un atgriezās vēlu. Kad viņa atgriezās mājās, es biju jau gultā. Viņa palūdza vakariņas, bet es viņai atteicu, lai gatavo pati. Maizes mājās nebija. Es teicu, ka nepaspēju to nopirkt – kā agrāk mēdza teikt meita. Meita sāka man pārmest, ka es viņu nemīlu, ka es esmu slikta māte. Man bija gr uti, bet es piekrītu visiem viņas apgalvojumiem. Pec tam es pati teicu, ka ar māti viņai nepaveicās. Šādā cīņā, kur es visu laiku pakļāvos, pagāja 7 mēneši. Nestāstīšu par ko pārvērtāš mūsu mājīgs dzīvoklis. Galu galā meita pārņēma iniciatīvu savās rokās un sadalīja mājas darbus. Man tika atvēlēta pavāra loma.
Meitas pienākumos ietilpa dzīvokļa uzkopšana un sīkie pirkumi. Veļu mazgājām kopā.

Ar laiku meiti uzlabojās attiecības ar klasesbiedriem. Viņa kļuva mierīgāka, pašpārliecināta. Pēc gada atrada darbu kooperatīvā, kurš nodarbojās ar rotaļlietu izgatavošanu. Es viņai palīdzēju. Meita tika pie naudas, kas atrisināja problēmu ar garderobi. Vasarā par viņas nopelnīto naudu nopirkām ceļazīmi uz nometni. Es pamanīõju, ka pēc atgriešanās no nometnes meita atkal ķērās pie klavierēm. Viņa man izstāstīja, ka nometnē iepazinās ar puisi no citas pilsētas. Norunāja sarakstīties un satikties nākamgad, bet var būt arī agrāk. Tā manai meitai bija pirmā mīlestība. Man bija patīkami, ka es biju pirmā un, šķiet, pirmā, ar ko dēls dalījās.

Kā es izšķīru dēlu ar nevēlamo seksuālo partneri

Mans 15 gadus vecs dēls, nopietns, pieklājīgs, aktīvs puisis, kas izskatījās vecāks par saviem gadiem, apmeklējis sporta skolu un bija daudzsološs sportists, pēkši „sapinās” ar 20 gadīgo jaunieti. Viņš sāka vēlu pārnākt mājās, izlaist treniņus, sliktāk mācīties skolā. Meitenei, ar kuru satikās dēls, bija liela seksuālā pieredze un sliktā slava, kas nevarēja nesarugtinās vecākus. Dēls teica, ka viņš ir jau ir pieaudzis un pats zin, kā rīkoties (Tas, kas pārzin Spermatozoīda principu, saprot – jo aktīvāka aģitācija pret šo meiteni, jo vairāk dēlu pie viņas velk). Sieva pastāvīgi raudāja, es biju nomākts: man drīz bija jādodas jūrā, bet sievu ievietoja klīnikā.
Spermatozoīda princips mani iedvesmoja un es teicu dēlam: „piedod, ka iejaucāmies tavā dzīvē! Mēs nepamanījām, ka tu esi pieaudzis. Tu tiešām vairāk saproti šajā dzīvē un esi cēlāks par mums. Un proti labāk mīlēt. Kāda starpība, ka viņa ir vecāka par tevi un ar lielu seksuālo pieredzi? Tā ir pat labāk. Priekš kam tev sasieties ar nepieredzējušu meiteni, kuru vajag mācīt un nevar vēl zināt, kas no tā sanāks. Un kā viņa, nepieredzējusi, var tevi novērtēt? Cita lieta tā, ar kuru pašlaik satiecies. Viņu mācīt nevajag, un, satiekoties ar citiem vīriešiem un salīdzinot ar tevi, viņa saprot, cik tu esi labs. Vari rīkoties kā uzskati par pareizu”. Vajadzēja redzēt dēla sejas izteiksmi. Tomēr viņš atteica, ka pārvācas uz dzīvi pie šīs meitenes un aizgāja. Pēc trim dienām dēls atgriezās un mūsu attiecības manāmi uzlabojās.

Kā es pieradināju dēlu mazgāt veļu

Kad es sāku interesēties par saskarsmes psiholoģiju un Spermatozoīda principu, mani ļoti satrauca, ka dēls nav pielāgojies mājas darbiem. Viņam bija jau 10 gadi, bet viņš nemācēja mazgāt veļu, gludināt, gatavot ēst, piešūt pogu, bet, pats galvenais – pat negribēja mācīties to darīt. Viņš pat nevarēja bez atgādinājuma nomainīt netīru kreklu. Sieva varēja panākt kaut ko no dēla tikai pēc skandāla. Es pats kādreiz dinēju armijā un ļoti labi sapratu, ka bez šīm zināšanām dēlam ies grūti. Pārliecināt par to sievu es nevarēju.
Izlīdzēja viens negadījums. Sievai smagi saslima māsa un sievai bija nepieciešams doties prom uz citu pilsētu uz mēnesi. Saimniecība palika uz maniem ar dēlu pleciem. Protams, es pārtraucu ar to nodarboties un sekot līdzi, vai dēls maina kreklus. Dēls nostaigāju nedēļu baltajā kreklā! Sestdien viņš palūdza, lai es to izmazgāju. Es piekritu ar iebildumu, ka izdarīšu to, kad būs brīvs laiks. Pa to laiku palūdzu, lai viņš ielej ūdenu, ieliek karoti veļas pulvera un iemērcē kreklu. Viss beidzās ar to, ka dēls pats izmazgāja kreklu. Kad dēls aizgāja gulēt, es apskatījos, kā viņš to izdarīja. Kopumā nebija tik slikti. Es to kārtīgi izmazgāju, bet no rīta teicu, ka dēls to izdarīja labāk, nekā to dara māte un ka viņam nevajadzētu uzticēt šo darbu mātei.

Varētu dot vēl daudzus piemērus, bet priekš kam? Galvenais saprast, pieņemt un noticēt noteikumiem, kas izriet no spermatozoīda principa. No sākuma būs sarežģīti, bet pēc tam varēs panākt vēlamo rezultātu, kas paliks nemainīgs, kas neprasīs emocionālo ieguldījumu un gribasspēku. No sarežģījumiem nevar izvairīties. Tas ir ka šaha spēlē – tev jāziedo kādas figūras, lai beigās ieliktu matu. Ja kombinācija nebūs līdz galam pārdomāta un izpildīta – visi upuri būs veltīgi.
Tāpēc uzskatu par savu pienākumu brīdināts, mans dargais lasītāj, ja tev nav stingrās pārliecības par savu uzskatu pārliecību, ja tu nepaveisi darbu līdz galam un atkal ķersies pie piespiešanas mehānisma – labāk nesāc. Tas tiešām ir ļoti sarežģīti.
Kas var tevi sagaidīt ir redzams pēc sekojošā piemēra.

Mana paziņa, ļoti pieredzējis terapeits, kura pakalpojumus es izmantoju, izšķīrās ar savu vīru. Viņa pārcieta to vairāk vai mazāk mierīgi un ar godu. Paliekot 28 gadu vecumā viena pati ar 5 gadīgu meitu, viņa nolēma vairāk neiesaistīties attiecībās ar vīriešiem, veltot savu turpmāko dzīvi meitas audzināšanai. Es viņu brīdināju, ka pēc 10 gadiem viņai būs problēmas ar meitu un viņa griezīsies pie manis, bet viņa neticēja. Meitu viņa audzinaja, visu aizliedzot. Meitai apkārt bija tikai pieaugušās sievietes – vecmāmiņa, māte un tās draudzenes-neveiksminieces. Kad meitas sākās pubertātes periods un ibterese pret puišiem, noturēt majās viņu nebija iespējams. Un mana paziņa, kā es pareģoju, griezās pie manis. Meitai tajā laikā bija 15 gadi.

Es, protams, rekomendēju noņemt visus aizliegumus. Māte raizējās, ka meita aizies neceļos. Es piekrītu, bet piebildu, ka pašlaik viņas meita saies ar vienaudžiem, bet ja viņu turēt grožos vēl divus gadus, tad meita jau saies ar 20-30 gadu veciem vīriešiem.

Tā viņa sekoja manām rekomendācijām. Viņas meita, kā varēja sagaidīt, pārgulēja ar visiem saviem klasesbiedriem. Reto tikšanās brīžu laikā mana paziņa skatījās uz mani ar pārmetumiem. Tā turpinājās gandrīz gadu. Bet kad meita sāka mācīties izlaiduma klasē, viņa pēkšņi palūdza māti noalgot privātskolotāju. Visi puiši uzreiz pazuda. Meitene iestājās universitātē, kuru drīz pabeigs. Nese viņa apprecējās. Ar vīru dzīvo labi. Tagad es šādas rekomendācijas vairs nedodu, arī individuālo konsultāciju laikā, tikai stāstu par šādiem gadījumiem savās grāmatās un rakstos.

10	Publicēts: среда, 10 февраля 2010 Skatīts 10047

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas