Rochelle L. Casses, D.C.,
Latviešu valodā tulkoja kroljix

Šodien vairums vecāku apzinās savu bērnu nēsāšanas priekšrocības, savienojot to ar ikdienas darbiem. Tajā pašā laikā mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nekaitētu bērnu mugurkaula veselībai, izmantojot nepareizus turētājus. Spondilolistēze ir mugurkaula stāvoklis, kas var iestāties bērna muguras lejas daļas pārmērīgas slodzes rezultātā, kas rodas, ievietojot to dažos šodien pārdodamo turētāju veidos. Šī ir relatīvi maz izplatīta kaite, taču smagos gadījumos tā ir ārkārtīgi sāpīga. Šīs raksts paskaidro, kuras ierīces bērnu nēsāšanai veicina veselu bērna mugurkaula attīstību un kuras izraisa pārslodzi, kas rezultātā negatīvi ietekmē tā stāvokli. Ja no sāniem paskatās uz pieaugušā cilvēka veselu mugurkaulu, var pamanīt četrus izliekumus. Tie ir kakla, krūšu, jostas un krustu daļas izliekumi. Savas dzīves sākumā jaundzimušajam ir tikai divi liekumi: krūšu un krustu. Šie izliekumi tiek saukti par primārajiem. To galotnes atrodas muguras pusē. Kakla un jostas izliekumi attīstās vēlāk un tiek saukti par sekundārajiem. Kaklu daļas liekums attīstās, kad bērns sāk turēt galviņu un nostiprinās kakla muskuļi. Jostas liekums parādās, kad bērns sāk rāpot. Sekundārajiem liekumiem galotnes ir priekšpusē. Šie četri liekumi – divi primārie un divi sekundārie – ir ļoti svarīgi kā pieaugušajam, tā arī bērnam, jo tie nosaka, kā ķermenis tiek galā ar slodzi. Ja šie izliekumi iztrūkst, līdzsvara centrs nobīdās, veidojot mugurkaulam pārmērīgu slodzi.

Bērna mugurkauls atrodas bīstamā pozīcijā daudzos mūsdienās populārajos turētājos. Bērna vertikālais stāvoklis, kad kājas brīvi karājas un ķermeņa svars gulstas tikai uz mugurkaula zemāko daļu (kājstarpi), rada pārmērīgu spriedzi, kas var negatīvi ietekmēt mugurkaula attīstību un izraisīt tā izliekšanos, un atsevišķos gadījumos arī spondilolistēzi.

Spondilolistēze tiek definēta kā augstāk esošā skriemeļa nobīdīšanās no zemāk esošā. Saslimšanas pakāpe tiek noteikta saskaņā ar Mejerdinga skalu, kur pirmais līmenis atbilst vismazākajai nobīdīšanās pakāpei, bet piektais – pilnīgai skriemeļa nobīdei no zemāk esošā. Rodoties spriedzei, šāds stāvoklis var novest pie skriemeļa aizmugures daļas lūzuma – tieši tā uzņemas pamata slodzi mugurkaulam liecoties atpakaļ. Šobrīd 90% gadījumos novēro 5. jostas daļas skriemeļa nobīdīšanos un 9% gadījumos – 4.

Mūsdienās spondilolistēze ir noteikta aptuveni 5% baltādaino iedzīvotāju, tomēr pārsvarā tā ir sastopama eskimosiem (60% iedzīvotāju). Tik augsts saslimšanas procents eskimosu vidū tika plaši apspriests. Tika aplūkotas divas pamatversijas: ģenētiska uzņēmība un ārējie faktori, konkrēti, šajā tautā izmantojamie bērnu nēsāšanas ierīces. Zinot, cik dinamiski ir mugurkaulā notiekošie biomehāniskie procesi, es uzskatu, ka par iemeslu var būt tikai ārējie faktori. Ja Savienotajās Valstīs saglabāsies esošā tendence nēsāt bērnus vertikālos turētājos (kā arī izmantot staiguļus, lecamietaises u.tml.), kas rada slodzi bērna mugurkaulam pirms tas ir pietiekami attīstījies, uzskatu, ka nākotnē mēs vērosim spondilolistēzes gadījumu palielināšanos.

Spondilolistēze parasti tiek uzskatīta par iedzimtu mugurkaula kaiti, tomēr šādu pieņēmumu neapstiprina embriju izpētes rezultāti. Proti, pie faktoriem, kas palielina spondilolistēzes varbūtību, pieskaita: skriemeļa aizmugurējās daļas trauslumu, muskuļu un saišu nespēju izturēt slodzi, kā arī fiziskās aktivitātes veidus, kuru rezultātā rodas stiprs spiediens uz mugurkaula aizmugurējo daļu. Pagaidām par spondilolistēzi vēl ir maz zināms. Ir nepieciešami turpmākie pētījumi, kas būtu orientēti uz bērna svara sadali atsevišķu turētāju modeļos. Vienlaicīgi mēs varam preventīvi rīkoties, izvēloties alternatīvas ierīces, kas būtu ērtas gan mums, gan mūsu bērniem.

Mūsu pētījumi parādīja, ka ideāls turētājs ir apsējs (baby-sling). Pastāv dažādas slingu variācijas, tomēr jebkurā gadījumā uzmanība jāpievērš šādiem momentiem:

1. Kamēr bērns pats nespēj turēt galvu, turētājam ir jābalsta viņa kakls. Slings apķer un tur bērnu tāpat kā jūsu rokas, kas atšķir to no vertikālajiem turētājiem, kuru izmantošana var novest pie traumas.

2. Turētājs nedrīkst pārāk agri noslogot mugurkaulu. Mazam bērnam jāatrodas horizontālā vai piepaceltā stāvoklī ar atbalstu visas mugurkaula līnijas garumā.

3. Kad bērns labprātāk izvēlēsies vertikālo stāvokli labākai redzamībai (parasti 4-5 mēnešu vecumā), turētājam jābūt tādam, lai ļautu tam sēdēt, sakrustojot kājas turku stilā, kas sadala viņa svaru arī uz kājām un gurniem, atšķirībā no stāvokļa, kad kājas nokarājas lejā un nenostiprinātam mugurkaulam jāuzņemas visa slodze.

Izskatot jautājumu par bērna nēsāšanas ierīces iegādi, vienkārši pajautājiet paši sev, vai jums tajā būtu ērti, ja jūs būtu sava bērna vietā. Vai jums būtu ērtāk šūpuļtīkla analogā (apsējā) vai izpletņlēcēja ekipējumā ar kājām, kas brīvi karājas. Visi izvēlēsies gulēt šūpuļtīklā. Citas slinga tipa turētāju priekšrocības ir krūts barošanas ērtības, iespēja nēsāt bērnu ar seju gan pret sevi, gan prom no sevis, novietot slingu aiz muguras, uz krūtīm un uz sāniem. Jūs varat uzdot jautājumu: “Bet kā tad tie turētāji, kuros bērns atrodas pieaugušajam aiz muguras (ir domātas visu veidu mugursomas un ķengursomas ar vertikālu bērna pozīciju – tulk. piez.)? Vai tie arī ir slikti? Sākot ar kādu vecumu vai attīstības posmu bērnu nēsāšana tajos paliek droša? Kam ir jāpievērš uzmanība, iegādājoties šādus turētājus?” Mana atbilde – pagaidiet, kamēr bērns pats prot stabili sēdēt un tikai tad sēdiniet to vertikālā turētājā. Sēdeklim tajā ir jābalsta visa bērna lejasdaļa, nevis tikai kājstarpes daļa. Tāpat arī ir vēlams, lai tam būtu kāju atbalsts.

Bērna turētāja izvēle ir relatīvi mazs uzdevums, salīdzinot ar citām vecāku rūpēm, tomēr šim risinājumam var būt sekas visas dzīves garumā. Izvēloties slinga veida turētāju savam bērnam, jūs varat novērst muguras sāpes nākotnē, kā arī citas problēmas saistībā ar mugurkaulu.

Raksta oriģināls: Infant Carriers and Spinal Stress
Rochelle and Scott Casses own a chiropractic clinic in Carslisle, Pennsylvania, USA. Their 11-month-old son Palmer has accompanied them to work since he was born. Rochelle and Scott schedule their appointments so that while one of them is with a patient, the other handles reception duties and cares for Palmer. Rochelle says, "The patients really enjoy seeing Palmer, and he enjoys the interaction each day." A section of their office serves as a playroom for Palmer as he becomes more mobile. (1996)

Īpaša pateicība mājas lapai Оранжевая Мама

15	Publicēts: вторник, 15 сентября 2009 Skatīts 8723

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas