Margarita Virate-Šumilo, sertifiсēta zīdīšanas veicināšanas konsultante
No krievu valodas tulkoja lemarka, Jeļena Tokarska.

Palielināt Krūti visērtāk ir turēt “laiviņā” - četri pirksti apakšā un īkšķis augšā, pie areolas, uz brūnās un baltās ādas robežas. Tad tavi pirksti netraucēs man dziļi satvert krūtsgalu un lielāko krūts areolas daļu. Aizvērt

№1 Pārāk mazas krūtis, tāpēc nebūs piena. Steidzos iepriecināt miniatūru krūšu īpašnieces: nedz krūšgalu forma, nedz krūšu izmērs neietekmē zīdīšanas sekmīgumu! Tas ir tāpēc, ka krūšu izmēru nosaka tauku audu daudzums. Laktācija, savukārt, tiek nodrošināta ar dziedzeru audiem. Savā ziņā ar mazām krūtīm ir pat ērtāk barot tehniski – ir mazāka laktostāžu un piena nosprostojumu varbūtība. Kaut arī tas ir atkarīgs no iemaņām.

№2 Mazulim nepietiek mana piena, ir nepieciešams piebarojums.

Viss ir kārtībā, ja: mazulis izskatās vesels, modrs, pietiekami kakā un čurā, pietiekami pieņemas svarā. Izskatīsim katru punktu:

1. Vesels mazulis diezgan modri kustina kājas-rociņas, viņa āda ir tvirta un, uzspiežot uz tās, nepaliek iespiedums, pēc viegla kniebiena tā uzreiz izlīdzinās . Gļotāda ir mitra un sārta. Raudāšana ir diezgan skaļa.
2. Pietiekamo kakāšanas reižu daudzumu ir grūti nosaukt. Pirmajos dzīves mēnešos normas robežas ļoti svārstās – TAS var notikt no vairākām reizēm dienā līdz reizei vairākās dienās! Pie tam gan pirmais, gan otrais variants ir normāls (ja citi rādītāji ir labi). Dažādos mēnešos vienam un tam pašam mazulim aina var strauji mainīties.
3. Ar čurāšanas reižu daudzumu viss ir daudz vieglāk. Tas notiek diezgan bieži un regulāri. Ja mazulis, vecāks par 7 dienām, čurā vairāk par 10-12 reizēm diennaktī, urīns ir gaišs, caurspīdīgs, bez smaržas, tātad viņš saņem pietiekamu piena daudzumu.
4. Svara pieauguma norma pirmajā mēnesī ir no 600 g līdz 2 kg no mazākā svara dzemdību namā (NEVIS no dzimšanas svara!). Turpmākajos mēnešos svara pieaugumi samazinās, un tas ir normāli. Pie tam tie ir lēcienveidīgi.

Pamatojoties uz augstāk minēto, pārbaudīt piena pietiekamību var, veicot slapjo autiņu testu: uz diennakti aizvietojam pamperus ar vienreizējiem vai auduma autiņiem un skaitām katru čurāšanas reizi. Svērt mazuli biežāk par reizi nedēļā netiek rekomendēts (izņemot īpašus gadījumus), un jau it īpaši nav nepieciešamības pirkt svarus un svērt mazo pirms un pēc ēšanas, mēģinot saskaitīt starpību! Neskaitot stresu māmiņai un mazulim, jēgas no svēršanas būs maz, jo zīdainis katru reizi apēd dažādu piena daudzumu – šobrīd 50 gramus, pēc stundas 10 gramus, bet vēl pēc pusstundas, piemēram, 30 gramus...

№3 Ja mamma ir saslimusi – barot ar krūti nedrīkst.

Viens no kaitīgākajiem un pat bīstamākajiem mītiem! Patiesībā eksistē pavisam nedaudz tādu slimību, kuru laikā zīdīšana nav ieteicama, un vēl mazāk ir tādu, kuru laikā tā ir aizliegta. Tās ir smagas sirds saslimšanas, nopietni nieru, aknu vai plaušu bojājumi, smagas psihiskās slimības... Parastas apaukstēšanās un gripas laikā zīdīšana ir pat nepieciešama, un jo vairāk, jo labāk. Tas ir izskaidrojams ar to, ka kopā ar māmiņas pienu zīdainis saņem nepieciešamas antivielas pret slimību, kuras saslimušais organisms sācis izstrādāt ilgi pirms pirmām manāmajām izpausmēm.

Padoms barot ar krūti, bet vilkt marles saiti arī nav no labākajiem...
Bažas par izrakstīto medikamentu kaitīgumu zīdainim ir obligāti jāapspriež ar savu ārstu, brīdinot viņu par Jūsu apņemšanos turpināt zīdīšanu. Parasti gandrīz vienmēr var atrast medikamentus, kurus var lietot zīdīšanas laikā. Ja ārsts iesaka pārtraukt zīdīšanu, es rekomendētu nekrist izmisumā un pakonsultēties vēl vismaz pie viena ārsta – vai ir nepieciešami tik kardināli līdzekļi, vai arī ir iespējams atrast kompromisu ārstēšanā.

№4 Krūts ir jāmazgā pirms zīdīšanas.

Pilnīgi pietiek mazgāt krūti regulārās mazgāšanās laikā dušā. Mazgājot krūti pirms katras zīdīšanas reizes (kad zīda pēc pieprasījuma, ko tādu ir vispār grūti iedomāties!), sieviete noskalo aizsargslāni no areolas, pārsusina ādu, kas noved līdz plaisām. Un it īpaši mazgāšana ar ziepēm! Sastopas arī vecmāmiņas – „radikāles”, kuras iesaka ne tikai mazgāt krūti ar ziepēm pirms un pēc zīdīšanas, bet arī smērēt krūtsgalus ar briljantzaļo šķidrumu ( vai pat ar zilajiem graudiņiem!) Pēc tādas aprūpes areola paliek līdzīga plānam sausam pergamentam, pārklāta ar mikroplaisiņām un atvērta visām infekcijām. Un tiešam zīdīšana ar tādām krūtīm pārvēršas par īstu varoņdarbu, jo patīkamu sajūtu vietā māte izjūt sāpes un cenšas pēc iespējas ātrāk pārtraukt mokošu seansu. Kas, savukārt, noved pie laktācijas samazinājuma.

№5 Zīdaiņa mamma ir kā piesieta pie mājām, tāpēc labāk ir barot ar maisījumu, lai varētu atstāt mazuli kaut uz pāris stundām dienā.

Es teiktu, ka normāla mīloša māmiņa jebkurā gadījumā ir pieķerta savam bērnam un viņu tas neapgrūtina, savādāk kādēļ viņa vispār tik ļoti gribēja kļūt par mammu? Bet pāris stundas brīva laika dienā ir reālas! Tikai ne atsevišķi no mazuļa, bet KOPĀ ar viņu – kas var būt brīnišķīgāk? Pareizi organizējot zīdīšanu, pirmo laiku pēc dzemdībām tiešam tiek rekomendēts samazināt aktivitāti, bez ārkārtējas nepieciešamības nekur neizbraucot un nepieņemot viesus; neaiziet uz ilgu laiku no jaundzimušā; neveikt tālas pastaigas; tas viss ir nepieciešams, lai nostabilizētos laktācija, lai māmiņa un mazulis izjustu viens otru, izstrādājot savus ritmus. Kad viss ir organizēts pareizi, tad pastāvīga atrašanās visur kopā ar mazuli, pastāvīga barošana nav apgrūtinoša, bet ir prieks, ticiet! Un ja viss ir harmoniski un mierīgi, pakāpeniski māmiņa var sākt atgriezties pie sava dzīves ritma, savā pasaulē jau patīkamā kompānijā ar savu mazuli, protams, ņemot vērā arī viņa vajadzības. Ļoti ērti ir izmantot slingu – tajā mazulis ir vienmēr blakus māmiņai, bet viņas rokas ir brīvas darbiem. Pamazām abi pierod pie devīzes „vienmēr un visur kopā!”

Tomēr gribu piebilst, ka vēlams pēc iespējas piesaistīt savus mājiniekus aktīvai palīdzībai, kas ir nepieciešama jaunajai māmiņai – izmazgāt grīdas, uztaisīt pusdienas, aiziet uz veikalu... Brīnišķīgi, ja tētis, atbraucot mājas, ņem iniciatīvu savās rokās.
Pirmajās dienās, kad vecāki vēl nav pieraduši pie savas jaunās lomas, kad šķiet, ka nekas vairs nebūs tā kā agrāk, un tas biedē – uzrodas padomdevēji, kas „zina, KĀ ir pareizi”:

• iedod viņam knupīti krūts vietā
• iedod viņam pudelīti ar ūdeni
• ej pastaigājies, es ieaijāšu ratos
• viņš raud no izsalkuma, iedod maisījumu
• utt.

Gribu pateikt, ka visi šie līdzekļi var būt iedarbīgi, ja māmiņa tiešām ir apņēmusies pēc iespējas drīzāk atgriezties lielā pasaulē, atstājot savu bērnu kopā ar vecmāmiņām vai auklīti. Ja, laktācija nodzisīs. Bērns, protams, izdzīvos ar maisījumu un pat izskatīsies diezgan modrs. Jā, viņš pieradīs pie vecmāmiņām-auklītēm un iemīlēs tās. Raudāšana un kolikas tiks izārstētas ar brīnumiedarbīgiem pilieniem un klizmām, mutīte tiks aiztaisīta ar knupi – un tas viss māmiņas siltuma vietā. Viņš salauzīs savu dabu un iemācīsies dzīvot pēc režīma, noteiktajās stundās saņemot savu maisījuma devu no Jūsu gumijas aizvietotāja. Jums vēl joprojām būs Jūsu bērns – kaut kur tur... Viņš pieradīs dzīvot necerot uz Jums. Padomājiet, vai tādu maternitāti Jūs gribat?

№6 Ar krūti labāk barot tikai līdz pirmajiem zobiem – pēc tam kodīs.

Lai bērns nekostu, māmiņai ir jāizstrādā pareiza „partijas politika” jau ilgi pirms zobu parādīšanās. Stingri nosakām, ka krūts ir māmiņas īpašums, un viņai ir visas tiesības rīkoties ar to. Ja citi ar to izturas saudzīgi – tad nav nekādu lietošanas ierobežojumu. Jā sāk kaitēt „īpašumam” – tas tiek izņemts. Tas ir, mazulis jau pirmajās dienās vai nedēļās centīsies saspiest krūtsgalu ar smaganām. Un tas netiek darīts aiz kaitīguma, tā ir pasaules izzināšana. Ja mamma tādos brīžos rīko izrādi – čīkst, raustās, veido grimases – bērnam tas ir ļoti interesanti un viņš obligāti gribēs atkārtot. Ja māte šādas izdarības panes un tēlo, ka nekas nav noticis, – viņš nolems, ka tas ir lietas kārtībā. Lai nekas tāds neatkārtotos, ļaujam bērnam saprast, ka tas nav pieņemams. Tādēļ pie pirmā mājiena uz kodienu (nevis tad, kad ir jau reāli neciešami!) – mierīgi un operatīvi izņemam krūti no mutītes ar pirksta palīdzību un noliekam bērnu malā. Bez liekām kustībām un klusi. Prasās pie krūts – atkal iedodam. Ja atkal iespieda krūtsgalu – atkārtojam tās pašas manipulācijas, ilgāku laiku neņemot uz rokām. Var arī aizgriezties. Te ir svarīgi neparādīt negatīvās emocijas, neciest līdz pēdējam un vienmēr - VIENMĒR! – kodiena gadījumā rīkoties vienādi un uzreiz, kaut 10 reizes pēc kārtas. Un nekādā gadījumā nenovest mazuli līdz histērijai, neignorēt viņu pārāk ilgi. Parasti, pareizi rīkojoties, bērni visu saprot ar 3.-5. reizi un tad jau no zobu parādīšanās var nebaidīties.

№7 Barot ar krūti sabiedriskajās vietās nav pieklājīgi.

Varu nosaukt vairākas lietas, ko darīt nav pieklājīgi. Tomēr es tās tik un tā regulāri novēroju. Piemēram, smēķēšana sabiedriskajās vietās, alkohola dzeršana, lamāšanās – tajā skaitā arī bērnu klātbūtnē. Daudzi aizver acis uz to. Bet, tikko viņi ieraudzīs sievieti, kas zīda sabiedriskajā vietā, uzreiz sākas sašutuma pilni saucieni: „Kā viņai nav kauna!”, „Tas taču nav pieklājīgi!”, „Mājās jābaro ar krūti!”, utt. Kas tad tā ir par selektīvo morāli?

Manuprāt, daudz ir atkarīgs no mazuļa vecuma. Teiksim, ar gadu vecu bērnu tiešām nav vitālās nepieciešamības tieši ceļa vidū apsēsties un iedod krūti – jau var uzcienāt ar ābolu/grauzdiņu un novilkt līdz ērtai vietai. Protams, ja nav noticis kaut kas ārkārtējs. Ar divgadīgo vispār var daudz ko sarunāt un vispār nav solīdi visiem redzot gāzt mammu (tas turpinājumā par cieņas ieaudzināšanu pret krūti). Bet, ja mazulim ir tikai pāris mēnešu vai nu pusgads, un viņš ar mammu ir izgājis pasaulē – kas tur tāds, ka viņam sagribējās ēst? Un atkal palīdz slings – tajā zīdīšanas process praktiski nav redzams. It īpaši, piesedzoties ar „asti”. Ir, protams, barošanas istabas – kaut kur... Diemžēl, Rīgā to nav nemaz tik daudz, un ne jau visās ir patīkama gaisotne zīdīšanai. Tā, lūk, ja istabas blakus nav, bet mazulim savajadzējās pabiedroties ar māmiņu, tad tajā neredzu nekā nosodāma. Daži „morālisti” iesaka zīdošai māmiņai paslēpties ar zīdaini tualetē. Jautri, ko lai saka. Bet ko lai saku par pieaugušajiem cilvēkiem, kuri šur un tur ēd hotdogus un belašus? Viņiem taču ir vieglāk paciesties līdz mājām. Vai līdz tualetei. Vai nē?

№8 Barot ar krūti var tikai līdz gada vecumam, vēlāk vairs neskaitās zīdaiņa vecums.

Noskaidrosim. Kam neskaitās? Piemēram, Pasaules Veselības organizācija rekomendē barot ar krūti līdz diviem gadiem. Visas pasaules zīdīšanas veicināšanas konsultanti rekomendē barot ar krūti līdz trim gadiem un ilgāk.
Nevajag domāt, ka trīsgadīga bērna barošana izskatās tāpat kā jaundzimušā – ik pēc dažām minūtēm. Daži uzskata, ka zīdainis apzīmē tādu bērnu, kas barojas tikai ar mātes pienu un nepāriet uz „pieaugušo uzturu”. Gan viens, gan cits nav pareizs. Pēc 6 mēnešiem vai tuvāk gadam zīdainis iepazīstas ar pieaugušo uztura pasauli. Barojot zīdaini pēc pieprasījuma, tas notiek daudz harmoniskāk un bez sekām bērna gremošanas sistēmai, jo piens satur fermentus, kuri palīdz pārtikas sagremošanai. Pusotra-divu gadu vecumā zīdaiņi parasti diezgan labi ēd pie kopējā galda – protams, ja ir pareizi audzināti. Pielikšanas pie krūts kļūst retākas. Tuvāk trim gadiem paliek tikai nakts un rīta zīšana. Pa dienu gan māmiņai, gan mazulim nav laika zīšanai – apkārt taču ir tik daudz interesanta! Daudzas mātes pārdzīvo par to, kā tāds bērns uzvedīsies bērnudārzā – tā, lūk, bērnudārzā parasti neviens pat nenojauš, ka bērns vēl ir „mazliet” zīdainis – ja māmiņa pati par to nestāsta! Bērniem pat prātā nenāk stāstīt par to, kas viņiem ir dabīgs – piemērām, viņi taču neapspriež, kā elpo?
Vēl gribu piebilst, ka piena saturs pastāvīgi mainās. Mēnesi vecam zīdainim piens ir pavisam citādāks nekā piens gadu vecam bērnam. Pirmās 3-5 dienas sievietei izdalās pirmpiens, vēlāk atnāk piens. Pēc gada tas vairs nav tik barojošs, jo vairs nav barības pamatavots. Bet joprojām ir pilns ar nepieciešamiem fermentiem un imunoglobulīnu – ko nevar pateikt ne par vienu maisījumu. Pie tam, ārkārtas gadījumos – tādos kā slimība – vēl ir reāli pāris dienas „pakarāties pie krūts”, barojoties tikai ar pienu – krūts pielāgosies. Apslimušajam bērnam (un māmiņai) tas ir īsts brīnumkociņš, it īpaši, kad ir augsta temperatūra un pavisam pazūd ēstgriba. Pēc diviem gadiem, kad pielikšana pie krūts jau ir reta, notiek involūcija – krūts praktiski nepiepildās, piena ir pavisam maz. Bet šie pilieni vēl joprojām ir ļoti nepieciešami mazulim – tie ir gluži pārpildīti ar imūnas aizsardzības līdzekļiem. Tādējādi mātes organisms gatavo mazuli nošķiršanai, sniedzot viņam nepieciešamo aizsardzību vairākiem mēnešiem.
Ik dienu, ik stundu piens pakārtojas zīdaiņa vajadzībām, sākot no dzimšanas un līdz pat nošķiršanai – atkarībā no diennakts laika, gada, veselības stāvokļa, auguma, pašsajūtas utt. Daba nav izdomājusi labāku barību bērnam!

№9 No pamatīga stresa piens var pazust uz visiem laikiem.

Man bieži nākas dzirdēt māmiņu stāstus par to, ka pēc strīdiem ar vīru, izbailēm vai citām stresa situācijām piens bija pārdedzis un viņas nevarēja pabarot bērnu. Viņas pirka maisījumu, un ar to zīdīšana beidzās.
Bet laktācija taču ir fizioloģisks process. Un, ja tas ir pareizi organizēts, „reizē” piens nekad nekur nepazūd. Reto pielikšanu gadījumā tas tiešām pazudīs, bet arī pakāpeniski. No kurienes tad „aug kājas” šim mītam?
Sievietes organisma fizioloģija ir tāda, ka stresa laikā piena izvadi bloķējas un piens neiziet (bet krūtī tas ir). Var filozofēt, ka tā ir savdabīga bērna aizsardzība no mātes negatīvajām emocijām, kuras pretējā gadījumā tiks nodotas viņam. Mierīgs mazulis = mierīga māmiņa, un otrādi. Atslābinoties, piens atkal var izdalīties.

Ja Jums tā ir noticis, Jūs pārnervozējāt un pienu vairs neredzat – pamēģiniet nomierināties. Izdzeriet karstu tēju, apguļieties, ieslēdziet nomierinošu mūziku vai izejiet uz balkona. Ja ir iespējams kādam uz neilgu laiku atstāt mazuli – ieejiet vannā vai dušā. Virziet siltas dušas strūklas tieši uz krūtīm. Pasapņojiet, padomājiet par kaut ko patīkamu. Atcerieties, cik saldi Jūsu mazulis miedz acis ciet zīšanas laikā... Un ticiet, piens atkal „atgriezīsies”!

Apspriežam mītus šeit >>>

10	Publicēts: четверг, 10 сентября 2009 Skatīts 16449

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas