Dr. med. Ekhards Bonnets (Bonnet), pediatrs, speciālists jauniešu medicīnā, vides medicīnā un sporta medicīnā

Raksts publicēts žurnālā Krankengymnastik 50 Jg (1998) No.8.

Raksta angļu tulkojums pieejams DYDIMOS mājas lapā

No angļu valodas tulkojusi Anna Brikmane

Kā pediatrs ar vairāk nekā 30 gadu klīnisko pieredzi, es varu pilnīgi piekrist E.Kirkilioņa (Kirkilionis) atklājumiem (šī (Krankengymnastik – tulka piezīme) žurnāla izlaidums Nr. 3/98). Nēsāšanas līdzekļu pretinieki stereotipiski aizrāda, ka nēsāšana kaitē mugurkaulam, ķermenis tiek saspiests un nēsāšanas laikā trūkst elpas. Šīs raizes, kuras pierādīt līdz šim nav izdevies, ir nepamatotas..

Nēsāšana pozītīvi ietekmē mazuļa vispārējo attīstību

Pareiza nēsāšanas līdzekļa priekšrocības:

• bērniņš jūt mātes/tēva ķermeņa siltumu
• viņš sajūt vecāka sirdspukstus
• viņš pazīst vecāka ķermeņa smaržu
• sajūt un dzird balsi (bērna auss pieskaras nesošā krūtij)
• ir pilnībā apsegts, tāpēc jūtas drošībā
• bērniņam ir vieglāk atraugāties (neatgrūžot)
• tiek stimulēta bērniņa gremošana („vēderiņa masāža”), un
• bērniņam ir vieglāk iztukšot zarnu traktu.

Staigājot (dodoties pārgājienos) un strādājot (laukā vai dārzā), kustību secība vienmēr ir ritmiska. Pēc kāda brīža nēsātāja elpas frekvence, soļu temps un sirdspuksti savstarpēji saskaņojas (atklājums sporta medicīnā). Nēsātājam tas nozīmē harmoniju psiho-veģetatīvajā līmenī.

Bērniņš to var sajust un saost (rāms/mierīgs cilvēks smaržo citādi). Ritmiskās kustības arī nomierina bērniņu, piemēram, viņam ir vieglāk aizmigt vai sagremot ēdienu. Tiek automātiski stimulēti refleksu punkti, kas novērš gremošanas un miega problēmas: tie atrodas uz vēderiņa un gurnu iekšējā daļā.

Palielināt no fotokonkursa «Slingo-māmiņa ceļo», mali6e4ka Aizvērt

Nēsāšanas līdzeklis vienmērīgi atbalsta bērna ķermeņi Tāda nēsāšana atgādina atrašanos dzemdes dobumā (apsegšana, komforts, siltums utt.) Nekas nesaspiež pārāk cieti vai karājas pārāk brīvi. Mātes staigāšana grūtniecības laikā nekaitēja bērniņa mugurkaulam, tāpat arī nēsāšana slingā nenāk tam par ļaunu. Tiem, kuri domā citādi, vajadzētu atturēt bērnus no staigāšanas, skriešanas, lēkšanas, lēkāšanas un dejošanas – jo tas viss rada pastāvīgu ietekmi uz mugurkaulu. Tieši pretēji: šī regulārā mugurkaula un gūžu locītavu noslogošana un atbrīvošana lieliski patiprina augšanas stimulu. Līdz šim mēs neesam sastapuši nevienu veselīgu bērnu, kurš tika nēsāts no pašas dzimšanas un kuram attīstījās gūžu locītavu displāzija vai skolioze. Tomēr mēs esam redzējuši daudz „ratiņu bērnus” (kuri guļ uz savām mugurām) ar deformētiem galvaskausiem (plakanu no pakauša vai sānos), ar deformētiem ķermeņiem, ar gūžu locītavu displāziju, kā arī bērnus, kas guļ uz vēderiņa ar kājām „vardes pozā”. Bez nosauktā, bērniem, kas guļ uz vēderiņa, ir lielāki draudi ciest no slikta gaisa ratu dziļumā, un no uzkrāta karstuma, jo viņu plaukstas nevar svīst, tāpēc neļauj atvēsināties izgarojumu rezultātā.

Mātes kustības veicina bērna attīstību

Neirologi, kas pēta augļa attīstību, atklāja, ka gadījumos, ja grūtniecības laikā sievietei ilgus posmus jāpavada guļus, tas negatīvi ietekmē viņas bērna vispārējo attīstību. Un otrādi, ja māte grūtniecības laikā katru dienu pārvietojas, viņas bērnam piemīt acīmredzamas attīstības priekšrocības. Tas pats attiecas uz bērniem, kurus nēsā (jeb tur uz rokām) un bērniem, kurus nenēsā (un netur uz rokām). Bērns, kuru nēsā, attīstās fiziski stiprāks (statomotorā attīstība, vestibulāras iespējas = noturība, skelets, ieskaitot skrimšļus, cīpslas un saistaudus), tam ir stiprāka nervu sistēma (koordinācija, sensorisks jutīgums un gremošana), viņš ir izturīgāks psiholoģiski (pašapzinīgums, izturība pret uztraukumiem, dziļa uzticība, jaunrade) un tam ir stiprākas sociālās iemaņas (spējas integrēties sabiedrībā). Kad es pirmo reizi satieku 1.5-2 gadu vecu bērnu, es varu droši spriest, vai viņu nēsāja pirmā dzīves gadā vai nē.

Nēsāšanas par un pret-argumentu novērtēšanā jāņem vērā arī psiholoģiskie aspekti:

• Bērniņš bērnu slingā man ir „tuvu”.
• Bērniņš ratos ir tālu prom.
• Nēsāšanas līdzekļu izmantošanu atbalsta, galvenokārt, sievietes.
• Tās pretinieki pārsvarā ir vīrieši.
• Ģimenes, kurās ir viens bērns, izmanto nēsāšanas līdzekļus mazāk, nekā ģimenes ar vairākiem bērniem.
• Bērniņu, kuru bērnu slingā vai ķengursomā nēsā tādā pašā augstumā uztver kā līdzvērtīgu
• Bērniņu ratos uztver kā zemāk stāvošu: „es uz viņu skatos no augšas”.

(Tas ir līdzīgi sievietes aprūpēšanai dzemdību laikā: ja dzemdētāja guļ uz gultas, viņa ir tālu no manis, zemākā statuā un viņu neuztver kā līdzīgu. Ja sieviete dzemdē nosacīti vertikālā pozīcijā, un man jāsaliecas viņas priekšā, lai pieņemtu bērniņu, viņa ir tuvu, tādā pašā līmenī, ar līdzīgām tiesībām.)

Ir arī kritiski aspekti, kuri ir jāievēro:

• Daži nēsāšanas līdzekļi neparedz pozīcijas, lai fizioloģiski pareizi nosēdinātu bērnu uz vecāka gurna vai vēdera.
• Daži vecāki gandrīz nepārtraukti nēsā savu bērnu. Tomēr bērnam, tāpat kā viņa vecākiem, ir nepieciešami atpūtas un attālinājuma brīži.
• Bērna svars nogurdina nēsātāja ķermeni (muskuļus, cīpslas, mugurkaulu). Tāpēc ir ieteicams no paša sākuma nēsāt bērnu regulāri, lai attīstītos celtspēja.
• Uzmanieties no aukstuma. Es joprojām atceros kādu tēvu, noskrietu „ putās”. Viņš rāpās apsnigušā kalnā un bērniņam uz viņa muguras kājas bija ledus aukstas.
• Nēsāšanas līdzekļa audums var saturēt formaldehīdu („vieglākai kopšanai”) vai citas bīstamas vielas (uzmanīgi lasiet aprakstus).

Ratiem arī ir savi trūkumi:

• Tie ir nedabisks transportlīdzeklis, bērnam apkārt ir nedabiskas lietas, tie nesmaržo labi un ož pēc „ķīmijas”.
• Tiem ir slikts iekšējs klimats (kā pītā kubliņā ar vāku vai slikti izvēdināmā guļamistabā).
• Tie nesilda.
• Tie neritmiski dreb (ja tos izmanto, lai aizmidzinātu bērnu, tie kustās citādi nekā stumjot, resp., ritmiski).
• Ausīm tie rada tikai nefizioloģiskas skaņas.
• Ratiņu vedēja seja atrodas pārāk tālu (mazais bērniņš var redzēt ne tālāk kā 40 cm attālumā); ja bērns guļ uz vēderiņa, viņš neredz neko.
• Mātei vai tēvam rokas nav brīvas.
• Tie ir dārgi, un pēc gada tos vairs nelieto.
• Bērnu tajā noliek un atstāj. Turpretī, ar nēsāšanas līdzekli tētim vai mātei ir „jāstaigā” apkārt, kas savukārt ir ikdienas treniņš – turklāt, noderīgs pret iespējamu vēnu varikozi.

Vecos laikos nebija bērnu ratiņu. Pat strādājot, bērnus nēsāja līdzi (nēsāšanas jostas Dienvidāzijā, Āfrikas lakati). Klejotāju (Āzijā) un Amerikas pamatiedzīvotāju vidū lietoja vertikālas ierīces (karājošas kulbas ar galvas atbalstu, kuras dēvē par papūsām (papooses)). Sākotnēji, rati bija bagāto privilēģija: auklīte tajos vadāja dižciltīgu bērnu. Tikai vēlāk šo „paraugu” pārņema vidējā klase.

Jau vairāk kā 20 gadu gaitā es iesaku lietot Hoffmanes (Hoffmann) kundzes bērnu slingu DIDYMOS. Mēs kopā ar manu sievu Dr. med. Magdalinu Bonnetu strādājam mūsu privātpraksē un liels ieguldījums manos atklājumos pieder viņai.

Publicēts ar autora atļauju

02	Publicēts: среда, 2 сентября 2009 Skatīts 8863

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas