| |
Džeks Ņūmens, MD, FRCPC
No angļu valodas tulkoja Vineta Rubene.
Kāpēc mazulis var atteikties ņemt krūti?
Ir daudz iemeslu, kāpēc jaundzimušais var atteikties ņemt
krūti. Nereti tas notiek vairāku iemeslu sakritības
dēļ. Piemēram, mazulis, kuram ir īsa mēles
saitīte, varētu normāli ņemt krūti, ja nav citu
traucējošu
faktoru, bet, ja, piemēram, viņam agri tiek dota pudelīte, tas maina
situāciju
no diezgan cerīgas uz visai bēdīgu.
- Ja
mātes krūtsgali ir īpaši lieli vai plakani, vai ievilkti, tad
bērnam būs grūtāk saņemt krūti, tomēr parasti mazuļi tiek ar to galā.
- Daži
jaundzimušie nevēlas zīst vai zīž vāji dēļ medikamentiem, ko viņi
uzņēmuši dzemdību laikā. Bieži to izraisa sāpju remdējošie
līdzekļi.
Promedols (Trimeperidini
hydrochloridum) ir īpaši kaitīgs, jo tas
saglabājas mazuļa asinīs ilgu laiku un vairākas dienas ietekmē to, kā
bērns zīž. Pat morfīns, ko lieto epidurālajai anestēzijai, var radīt
nevēlēšanos ņemt krūti vai zīst, jo epidurālajai anestēzijai lietotie
medikamenti noteikti nonāk mātes asinīs un tas nozīmē - arī
bērna asinīs.
- Pārāk
enerģiska gļotu atsūkšana no jaundzimušā elpceļiem var
izraisīt to, ka mazulis nezīž pareizi vai negrib ņemt krūti.
Veselīgam, laikā dzimušam bērnam nav nepieciešama gļotu atsūkšana pēc
piedzimšanas.
- Bērns var neņemt krūti
mutes uzbūves anomāliju dēļ . Šķeltas
aukslējas, bet ne lūpa, rada zināmas grūtības zīžot. Dažreiz aukslējas
ir šķeltas tikai daļēji, dziļi mutē, tāpēc to var nepamanīt.
- Īsa
mēles saitīte var būt par cēloni grūtībām zīžot. Patiesību sakot, tā
nav uzskatāma par anomāliju, un tāpēc daudz ārsti neuzskata, ka
tā ietekmē zīdīšanu, taču viņiem nav taisnība.
- Mazulis
mācās zīst, kad viņš zīž. Pudeles un knupīša lietošana ietekmē
to,
kā
bērniņš ņem krūti. Bērni ir apķērīgi. Ja piens tek lēni no krūts (kā
tam ir jābūt pirmajās dzīves dienās), bet ātri - no pudeles, bērns drīz
izdara izvēli.
Tomēr viens no biežāk sastopamākajiem iemesliem,
kāpēc mazulis
atsakās ņemt krūti, ir maldīgais uzskats, ka bērns pirmajās dzīves
dienās ir
jābaro ik pēc 3 stundām vai pēc kaut kāda grafika.
Ja
bērns pēc piedzimšanas nav ēdis, piemēram, trīs stundas, slimnīcas
personāls sāk uztraukties un bieži vien spiež bērnu ņemt krūti, kaut
gan viņš tam vēl nav gatavs. Kad bērns, kurš nav gatavs
zīst, tiek ar varu likts pie krūts un tur piespiedu kārtā
turēts, nav jābrīnās, ka dažiem mazuļiem rodas nepatika pret krūti.
Ja bērns nav ēdis 3 stundas, personāls
krīt panikā: "Bērnam
obligāti jāēd!" un sāk pielietot alternatīvās barošanas
metodes (ļaunākā no tām ir
pudele), un tas tikai pasliktina situāciju, rezultātā rodas apburtais
loks.
Nav pierādījumu, ka vesels, laikā dzimis bērns pirmajās dienās
jābaro ik pēc trim stundām. Nav apstiprinājies tas, ka, ja
bērns netiks barots ik pēc trim stundām, tad samazināsies cukura
daudzums asinīs (zemā asins līmeņa problēma ir kļuvusi par
paranoju jaundzimušo aprūpē, kam, kā jau visām paranojām,
iespējams, ir savs pamats, bet patiesībā tas rada vairāk
problēmu nekā novērš, ieskaitot to, ka daudzi mazuļi saņem mākslīgo
piena maisījumu, kad tas nav nepieciešams, un tiek šķirti no mammas,
kad tam nevajadzētu notikt, kā arī nesāk zīst).
Jaundzimušajam ir jābūt kopā ar mammu, tiešā kontaktā ar viņas
ādu visu laiku. Vairums mazuļu sāk meklēt krūti, kad viņi tam ir
gatavi. Ja jaundzimušais tiek uzlikts uz mātes
vēdera uzreiz pēc piedzimšanas, un bērniņam un
mammai tiek dots laiks "atrast" vienam otru, tas novērš lielāko
daļu gadījumu, kad mazulis neņem krūti. Ja bērns ir kopā ar
mammu tikai 5 minūtes, tas nav risinājums. Māmiņai un jaundzimušajam
jābūt kopā, kamēr mazulis sāk zīst, bez kādiem ierobežojumiem un laika
limitiem ("mums jānosver bērns", "mums jāiedod bērnam K vitamīns" - šīs
procedūras var pagaidīt). Tas var aizņemt divas stundas vai
vairāk.
Bet bērns nesāk zīst!
Cik tad ilgi varam gaidīt? Nav viennozīmīgas atbildes uz šo
jautājumu. Protams, ja bērniņš neizrāda interesi par ēšanu 12 līdz 24
stundas pēc dzimšanas, būtu vērts kaut ko darīt lietas labā,
galvenokārt, tāpēc ka slimnīcas noteikumi lielākoties nosaka
izrakstīt mammas ar jaundzimušajiem 24 līdz 48
stundas pēc
dzemdībām. Ko tad darīt?
- Mammai jāsāk atslaukt pienu, un piens (pirmpiens) tīrā
veidā vai sajaukts ar cukurūdeni jādod bērniņam, vēlams, barojot ar
pirkstu. Ja ir grūti noslaukt pirmpienu (bieži pirmajās dienās
atslaukšana ar roku ir efektīvāka nekā lietojot sūknīti), tad pirmajās
dienās var dot tikai cukurūdeni. Vairums bērniņu sāks zīst, un daudzi
no viņiem būs pietiekami pamodušies, lai ņemtu krūti. Kad bērniņš ir
sācis labi zīst, barošana no pirksta ir jāpārtrauc, un jāmēģina mazuli
likt pie krūts. Barošana no pirksta būtībā ir darbība, kas sagatavo
mazuli ņemt krūti, nevis metode, kā izvairīties no pudeles, lai gan arī
tas.
- Pirms izrakstīšanas no slimnīcas
jānodrošina, lai māmiņa un mazulis arī mājās saņemtu
kompetentu
palīdzību jau ceturtajā vai piektajā dienā. Daudzi bērni nespēj zīst
pirmajās dienās, bet zīdīs lieliski, kad mammai piena izstrāde
palielināsies - tas parasti notiek trešajā vai ceturtajā dienā.
Palīdzība šajās dienās ļaus izvairīties no
negatīvām asociācijām ar krūti, kas ar laiku rodas daudziem
mazuļiem.
- Krūtsgalu uzliktņu lietošana, pirms mātes piena izstrāde
palielinās, nav laba prakse. Tas neļauj situācijai
atrisināties pašai no
sevis.
Esam mājās no slimnīcas. Mazulis neņem krūti. Ko darīt?
Galvenais faktors, kas nosaka, vai mazulis ņems krūti, ir pietiekoša
piena daudzuma izstrāde. Ja piena ir daudz, bērns jebkurā gadījumā sāks
ņemt krūti, sasniedzot 4 līdz 8 nedēļu vecumu. Mūsu klīnikā
mēs cenšamies piedabūt bērnu ņemt krūti agrāk, lai jums nevajadzētu
gaidīt tik ilgi. Tātad, svarīgāk ir saglabāt laktāciju
nevis izvairīties no pudeles. Pudele, protams, traucē
zīdīšanai, un, ja varat, labāk lietojiet citas metodes
(piemēram, tasīti), bet, ja jums liekas, ka citu variantu nespējat
pielietot, dariet, kā varat.
- Paaiciniet zīdīšanas konsultanti un iemācieties labākās
zīdīšanas pozas un pielikšanas pie krūts paņēmienus. Kad mazulis saņem
krūti, saspiediet krūti, lai bērniņš dabū piena strūklu. Mēģiniet likt
bērnu pie tās krūts, kas viņam labāk patīk, nevis pie tās, ko viņš
negrib ņemt.
- Ja bērns saņem krūti, viņš sāks zīst un ēst (izlasiet, kā
zināt, vai mazulis patiešām dabū pienu no krūts. (Skat.Vai
manam bērnam pietiek piena)
- Ja bērns neņem krūti, necentieties turēt viņu ar varu pie
krūts - tas nestrādā. Viņš vai nu sāks histēriski raudāt, vai saļims. Paņemiet viņu nost no
krūts un sāciet no jauna. Labāk vairākas reizes pielikt mazuli
pie krūts un noņemt, nekā spiest viņu pie krūts, ja viņš
to neņem.
- Ja bērns saņem krūti un pazīž reizi vai divas, viņš nav
paņēmis krūti mazliet,
viņš nav paņēmis krūti nemaz
- Ja bērns atsakās ņemt krūti, neturiet viņu pie tās, kamēr
viņš sāk dusmoties. Pamēģiniet barošanu no pirksta dažas sekundes līdz
minūtei vai divām, un tad pamēģiniet atkal likt pie krūts, varbūt pie
otras. Barošana no pirksta sagatavo mazuli ņemt krūti, tās galvenais
uzdevums nav izvairīties no pudeles.
- Ja bērns tomēr neņem krūti, pabeidziet barošanu ar jebkuru
jums piemērotu metodi.
- Zīdīšanas palīgierīces (Supplemental
Nursing System)
lietošana var palīdzēt, bet nereti prasa kāda
palīdzību.
- Ja jūs maināt savu uzvedību aptuveni divas nedēļas pēc
dzimšanas, tas bieži it kā dod ziņu mazulim, ka "ir vairāk
nekā
viens veids, kā to darīt". Ja jūs pirms tam barojāt tikai no pirksta,
tad pāreja uz tasi vai pudeli dažreiz nostrādās, krūšu uzgaļu
lietošana arī parasti izdosies. Ja jūs barojāt tikai no pudeles, pāreja
uz
barošanu no pirksta (pirms mēģinājuma likt mazuli pie krūts, jo diez
vai jūs šajā laikā varēsiet iztikt tikai ar barošanu no pirksta) varētu
izdoties.
Kā uzturēt un palielināt
piena izstrādi
- Noslauciet pienu tik bieži, cik tas praktiski iespējams,
vismaz 8 reizes diennaktī, lietojot labu sūknīti, kas slauc abas krūtis
reizē. Krūšu saspiešana atslaukšanas laikā palielina slaukšanas
efektivitāti un palielina piena atdalīšanos (cita cilvēka palīdzība var
noderēt, bet ir mātes, kas iemanās novietot sūknīti tā, lai viņš nebūtu
jātur, un tādējādi viņas var saspiest krūti bez citu palīdzības).
- Ja mazulis nav sācis ņemt krūti, ceturtajā vai piektajā
dienā, sāciet lietot siera amoliņa (Trigonella foenum-graecum)
vai laimes dzelkšņa (Cnicus
benedictus) tējas, lai
palielinātu piena izstrādi. Skat. Miscellaneous
treatments. Domperidons arī dažreiz var palīdzēt
(nelietot bez
ārsta ziņas - tulk. piezīme). Skat. Domperidone.
- Nelietojiet krūtsgalu uzliktņus, kamēr piena izstrāde nav
nostabilizējusies (vismaz 2 nedēļas pēc dzimšanas).
Nezaudējiet pārliecību! Pat ja pagaidām jūsu
piena nepietiek jūsu
mazulim,
daudzi bērni sāk ņemt krūti. Atrodiet labu palīdzību! Necentieties tikt
galā pati!
Atbildes uz papildus jautājumiem atrodamas grāmatā
Dr. Jack Newman’s
Guide to Breastfeeding
(ASV izdota ar nosaukumu
The Ultimate Breastfeeding Book of Answers). | Publicēts: вторник, 4 августа 2009 Skatīts 37274 |
© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas
|