|  |
Lapsa, Alisa Čerņavska, trīs bērnu māmiņa un sertificēta zīdīšanas konsultante.
No krievu valodas tulkoja Noela, Liene Nikitina-Zaķe.
Jaundzimušā zīdīšanas pozas rāda Lapsa, Alisa Čerņavska un meita Ieva, 1 mēnesi veca.
Vecāka bērniņa zīdīšanas pozas rāda lemarka, Jeļena Tokarska un dēls Derians, 7 mēnešus vecs. «...Ja es tev varētu izstāstīt...» Par zīdīšanas pozām
Sveika, mīļo māmiņ!
Veselus deviņus mēnešus es pavadīju ērtos apstākļos, bez trokšņa, spilgtas gaismas, vietā, kur dzirdami tavi sirdspuksti, kur smaržo pēc tevis, mamma!
Un nu ir pienācis laiks atstāt šo manu šauro ligzdiņu.
Es baidos.
Apkārt viss ir tik nepierasts, daudz trokšņu un gaismas, no manis tik daudz sagaida, bet es vēl varu tik ļoti maz. Pirmajos dzīves mēnešos man ir ļoti nepieciešama tava klātbūtne, lai es nejustos vientuļi.
Lai es varētu labi izzīst pieniņu un nenodarītu tev sāpes zīdīšanas laikā, iemāci mani pareizi satvert krūti. Protams, es varu mēģināt to satvert arī pats, bet ja nu pēkšņi es izdaru kaut ko ne tā un tev nepatīkamu? Palīdzi man – ieliec man krūti tieši mutītē.
Krūti visērtāk ir turēt «laiviņā» - četri pirksti apakšā un īkšķis augšā, pie areolas, uz brūnās un baltās ādas robežas. Tad tavi pirksti netraucēs man dziļi satvert krūtsgalu un lielāko krūts areolas daļu.
Novelc ar krūtsgalu pa manu augšlūpu vai pieskaries deguntiņam – un es plaši atvēršu mutīti. Tagad darbojies ātri – tikko es atvēršu mutīti pietiekoši plati, palīdzi man satvert krūti – vienkārši ar mutīti «uzspraud» mani uz tās.
Ja kaut kas nesanāca – es neatvēru mutīti pietiekoši plati, vai arī esmu noslīdējis pārāk tuvu krūtsgalam – nevajag uztraukties. Mēģināsim vēlreiz! Noņem mani no krūts, ieliekot sava pirksta galiņu man mutes kaktiņā, atbrīvo žoklīšus, izņem krūti un iedod man to vēlreiz, lai viss sanāktu pareizi.
Palielināt
Krūti visērtāk ir turēt “laiviņā” - četri pirksti apakšā un īkšķis augšā, pie areolas, uz brūnās un baltās ādas robežas. Tad tavi pirksti netraucēs man dziļi satvert krūtsgalu un lielāko krūts areolas daļu.
|
Aizvērt |
|
Pārbaudi:
- manai mutītei jābūt plaši atvērtai;
- deguntiņš viegli pieskaras krūtij;
- apakšlūpa izvērsta uz āru;
- tu pat vari redzēt manu mēlīti uz apakšlūpas;
- nav nekādu citu skaņu, tikai rīšana un šņākuļošana;
- tu nejūti sāpes zīdīšanas laikā, vai arī sāpes pamazām pāriet, nepastiprinās.
|
Cik bieži mani ir jābaro? Speciālisti uzskata, ja tu piedāvāsi man zīst retāk kā 10-12 reizes diennaktī, tad pieniņa man nepietiks. Es viņiem piekrītu, māmiņ, jo vairāk – jo labāk! Es vēl nesaprotu, kas ir izsalkums, es tikai jūtu nemieru. Zīšana man palīdz atbrīvoties no šīs nepatīkamās sajūtas, tāpēc es vēlos zīst ne tikai lai paēstu, bet arī lai nomierinātos, pabūtu kopā ar tevi.
Ja tu uztraucies par to, vai es esmu pietiekami paēdis, pārbaudi, vai man pietiek piena. Paskaiti, cik reizes dienā es slapinu autiņus. Ja es pačurāju 12 reizes diennaktī vai pat biežāk, tad piena man pietiek. Es augu nevienmērīgi, tāpēc nesver mani katru dienu – pietiks ar vienu reizi nēdēļā, var pat retāk. Labi, ja es pieņemos svarā par 125 – 500 gramiem nedēļā.
Iekārtojies ērtāk, es nevēlos, lai tev sāk sāpēt mugura vai notirpst kājas. Sagatavo vairākus spilvenus – tu vari tos palikt zem rokām un muguras, lai tev būtu mīksti un ērti. Pirmajās nedēļās es varu zīst diezgan ilgi – interesanta grāmata vai klusi ieslēgts televizors palīdzēs tev negarlaikoties, palīdzēs atslābināties, atpūsties.
Zīdīšanas laikā tev var sagribēties ēst vai dzert, tāpēc parūpējies par sevi jau laicīgi: noliec sev blakus ūdeni vai tējas krūzi, un kaut ko, ar ko tu varēsi remdēt izsalkumu. Ļoti svarīgs ir ērts apģērbs, lai nekur nekas nespiestu un būtu viegli piesegt krūti, kad būšu paēdis.
Ja zīdīšanas laikā tu būsi mierīga un laimīga, pieniņš tecēs viegli, un es arī būšu apmierināts.
Izvēlies tādas pozas, kurās tev būtu ērti piedāvāt man krūti, lai krūts satvēriens būtu pareizs un es tev nenodarītu sāpes.
|
|
Krusteniskais šūpulītis
Šī ir ērta poza ļoti mazu bērniņu barošanai, īpaši ja viņiem jāmāca pareizi satvert krūti.
Šajā pozā tev, māmiņ, būs labi redzams, kā es atveru mutīti, un tu varēsi viegli vadīt manu galviņu ar savu roku…
Novieto manu pakausīti un pleciņus sev uz plaukstas, pārējo ķermeni – uz rokas. Manu mutīti novieto krūtsgala līmenī – pacelt mani vajadzīgajā līmenī palīdzēs spilveni. Maigi pieturi manu galviņu, neļauj man to grozīt un raustīt krūti ēšanas laikā.
Ja es esmu labi satvēris krūti, tev nekas nesāp, es jauki zīžu, vari pārlikt rokas parastajā šūpulītī, tā tev būs ērtāk atslābināties.
|
|
| Šūpulītis
Šajā pozā ir ērti barot, sēžot turku pozā vai uzliekot uz ceļiem spilvenu – tad tev nevajadzēs ilgstoši sasprindzināt rokas, lai noturētu manu svaru.
Lai mana galviņa guļ tev uz rokas, vienā līmenī ar pārējo ķermeni. Kamēr vēl esmu pavisam mazs, man ir mierīgāk, ja tu pieturi manas rociņas un kājiņas, lai es netraucētu sev ēst. Un man ļoti patīk, ja mans vēderiņš ir piespiests tavam – dzīvais siltums sasilda mani un labāk palīdz pārstrādāt pieniņu.
Tādā pozā tu vari mani barot arī sēdus, tev būs ērtāk, ja nedaudz pacelsi kājas. Ja tu vēlies mani barot šajā pozā pussēdus, tad, lai pietuvinātu mani krūtij, tu vari saliekt kājas ceļos. Neaizmirsti jau iepriekš parūpēties, lai tev būtu pret ko ērti atspiest muguru – pret dīvāna atzveltni, spilvenu kalnu, vai pat mūsu tēti, kurš var tevi apņemt un pieturēt.
|
|
|
No paduses
Šajā pozā arī ir ļoti ērti mācīties pareizi satvert krūti. Un vēl šī poza ir ļoti laba, lai es varētu izzīst pieniņu no visām krūts daļām – arī no sāniem un lejasdaļas. Jo, ja tu bieži baro mani guļus, pieniņš no krūts paduses rajona nāk grūti, bet tas var būt par iemeslu krūts sabiezinājumiem – piena sastrēgumiem. Tāpēc neaizmirsti mani barot bieži, un dažādās pozās.
Barojot no paduses, jau laicīgi jāsagatavo daudz spilvenu, lai varētu mani novietot augstāk – tieši zem tavas krūts. Manai mutītei jāatrodas krūtsgala līmenī, tad mums abiem būs ērti. Noliec mani uz spilveniem, ar galvu pret krūti, tā, lai manas kājiņas būtu tev aiz muguras.
Ar savu plaukstu kontrolē manas galvas stāvokli, bet ar brīvo roku padod man krūti, lai es to satvertu dziļi un zīstu pareizi.
Spilvens tev aiz muguras palīdzēs iekārtoties vēl ērtāk.
|
|
|
Guļot uz rokas
Es bieži ēdu dienā, un, kamēr esmu mazs, arī naktī man jāēd diezgan bieži. Māmiņ, es gribu, lai tu izgulies un daudz atpūties – pamēģini gulēt kopā ar mani ne tikai naktī, bet arī dienā. Diendusa dos tev spēkus veltīt laiku ne tikai man, bet arī manam tētim, un būt vienmēr labā garastāvoklī.
|
Bet naktī pie taviem sāniem mans miegs ir tik salds! Es dzirdu tavu elpošanu, tavus sirdspukstus, jūtu pieniņa smaržu… Ja es sagribēšu ēst, es klusiņām sākšu rosīties tev blakus, un tu uzreiz varēsi man iedot krūti. Tad es neraudāšu. Es taču nemaz nevēlos pamodināt tevi vai mūsu tēti ar kliedzieniem. Naktī vai diendusas laikā mani ir ļoti ērti barot guļus. Noliec mani uz savas rokas, vai arī vienkārši sev blakus, uz sāniņa, bet lai iedotu krūti – apņem mani stiprāk un pievelc pie krūts, bet ar brīvo roku padod man to.
Iekārtojies tā, lai tava galva gulētu uz spilvena, bet pleci – nē. Tad tev nebūs stīvs kakls. Kājas vari saliekt ceļos un ielikt starp tām nelielu spilvenu. Vēl dažus spilvenus vari novietot sev aiz muguras. Tu varēsi uz tiem atbalstīties, un tev būs ērti – un tu būsi pārliecināta, ka mani nesaspiedīsi, pat ja cieši aizmigsi.
|
|
Guļot uz spilvena
Es pamazām augu, un tu vari piemeklēt arvien jaunas barošanas pozas. Piemēram, vari pamēģināt guļus barot mani ar augšējo krūti, novietojot mani uz spilvena. Tu vari atbalstīties uz rokas, lai tev nesavilktu kaklu, vai arī izmantot spilvenu zem rokas vai zem galvas. Neaizmirsti par apakšējo krūti – tā nedrīkst būt piespiesta, nedrīkst būt diskomforta sajūta. Nebaidies eksperimentēt, meklējot sev ērtāko zīdīšanas pozu, taču neaizmirsti sekot tam, vai es pareizi satveru krūti. Centies izvēlēties tādas pozas, kad viena roka paliek brīva, un tu varētu mani apņemt. Man ir svarīgs katrs tavs pieskāriens – es uzņemu Tavu mīlestību, tā man palīdz nomierināties un pielāgoties šai pasaulei.
|
|
|
Guļot uz krūts
Pirmajos mēnešos tev var būt ļoti daudz pieniņa. Gadās, ka tavs pieniņš sitas man mutītē ar tik stipru strūklu, ka es nespēju visu norīt, aizrijos un nobīstos. Lai man palīdzētu, tu vari mani barot, novietojot mani sev uz krūts. Apsēdies, atgāzies atpakaļ, noliec sev zem muguras vairākus spilvenus. Vienu spilvenu vari palikt sev zem galvas, lai tev būtu ērtāk. Noliec mani sev uz krūts, ar brīvo roku noteikti mani apkamp un pieturi – man tā patīk tavi pieskārieni!
Vislabāk ar stiprajām strūklām es tikšu galā pusmiegā, ja tu iesākumā nedaudz atslauksi pilno krūti.
|
|
|
Stāvus šūpojot
Es ļoti ātri augu un attīstos. Arvien vairāk laika es veltu apkārtējās pasaules iepazīšanai. Man ir daudz darāmā un rūpju, tik daudz, ka man pat dažreiz ir grūti iemigt. Pamēģini pabarot mani stāvus, vienlaicīgi šūpojot. Pazīstamās, līganās kustības palīdzēs man nomierināties, paēst un cieši aizmigt. Kamēr es vēl esmu mazs, tu vari mani turēt jau pierastajā šūpulīša pozā, bet, kad es paaugšos, vari mani novietot uz vienas saliektas rokas, bet otru novietot man starp kājiņām un pieturēt manu muguriņu. Šajā pozā tu vari mani pabarot arī, šūpojoties uz vingrošanas bumbas (Fit ball) vai šūpuļkrēslā. Tikai neizmirsti, ka tavām kustībām jābūt līganām un mierīgām, tu taču negribi mani kratīt, bet gan iešūpināt.
|
|
|
Sēdus
Es jau esmu pietiekoši liels, un interesējos par apkārtējās pasaules norisēm. Man ļoti patīk ēst, sēžot tev uz ceļiem. Tu šajā laikā vari ieņemt ērtu pozu – sēdēt pietupienā vai turku pozā, iekārtoties krēslā vai dīvānā. Man ir svarīgi, lai es varētu redzēt tavu seju un varētu tev pieskarties. Pieturi mani ar vienu roku – es taču nespēju nosēdēt mierā ne mirkli. Dažreiz es pat pats nezinu, ko iesākt ar savām rociņām, kamēr es ēdu. Tu vari nodarbināt manas rokas, lai es neknibinātu tevi, vari piedāvāt man izpētīt «barošanas krelles».
|
|
|
Vari mani zīdīt stāvus pozā, šūpojot uz ceļa. Uzliec ceļgalā saliekto kāju uz kādu balstu, nosēdini mani jāteneski uz tās un šādā pozīcijā piedāvā krūti. Ja gribēsi mani arī pašūpot – dari to viegli un vienmērīgi. Bet visdrīzāk man vienkārši patiks zīst neierastā pozā, kurā ir redzams viss apkārt notiekošs
|
|
|
Stāvus
Man ir ļoti daudz darāmā, un dažreiz es varu neaprēķināt savus spēkus. Ja es nokrītu un sasitos, vai arī spēles laikā pēkšņi kaut kas mani satraucis, es uzreiz atskriešu pie tevis. Kamēr es esmu mazs un staigāju ar grūtībām, man šajā pasaulē ir viena vienīga miera osta – mana māmiņa. Pacenties tādos brīžos piedāvāt man krūti, kad es stāvu. Lai nomierinātos, es pārāk ilgi nezīdīšu, bet, pat ja es sagribēšu pazīst ilgāk, tu viegli varēsi mani pārvietot sēdus vai pat guļus pozīcijā.
Un vēl, māmiņ! Neviens, izņemot tevi, nevarēs izlemt, kādā pozā tev būs mani visērtāk barot. Protams, var būt situācijas, kad speciālisti ieteiks tev vienu vai otru pozu, lai atrisinātu kādu ar krūti vai krūts satvērienu saistītu problēmu. Bet visbiežāk tomēr pozas izvēle ir tikai tavā ziņā, un tev pašai eksperimentējot ir jāizvēlas labākā poza.
|
Atceries, ka, ja es raudu pie krūts, tas nebūt nenozīmē, ka saņemu par maz piena vai ka tavs piens nav labs. Visticamāk, man vienkārši sagribējās apmierināt savas fizioloģiskās vajadzības. Tu vari man palīdzēt, vieglītēm piespiežot manus celīšus pie vēderiņa. Dažreiz, lai es pārstātu raudāt barošanas laikā, vari pamainīt barošanas pozu – varbūt man bija neērti vai kaut kas notirpa.
Ja kāda no pozām tev neizdodas, tu jūti, ka tev ir neērti vai pat sāpīgi barot, nekautrējies palūgt padomu un palīdzību pieredzējušām mammām vai zīdīšanas konsultantiem. Visbiežāk pietiek vienu reizi tev parādīt, kas un kā ir jādara, un tālāk mēs lieliski tiksim galā saviem spēkiem.
Tici sev, māmiņ! Mums viss izdosies!
Palasīt:
Zīdīšanas konsultantu blogi
Statistiskie dati par zīdīšanas veicināšanas konsultāciju skaitu | Publicēts: понедельник, 27 Июля 2009
Skatīts 44480 |
© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas
|
