Olga Bubļej, sertificēta zīdīšanas konsultante

No krievu valodas tulkoja Vineta Rubene

Nevienam nav noslēpums, ka katra sevi cienoša māte atradīs miljons iemeslu uztraukumam. Un galvenais pārdzīvojumu iemesls parasti ir mazuļa autiņbiksīšu saturs: tad par daudz, tad par maz, tad krāsa nav pareizā... 15.04 rakstā (norāde uz pirmo rakstu pēc redaktora ieskatiem =))) ) mēs runājām par zīdaiņu caurejām un aizcietējumiem, kas īstenībā tādi nav. Šodien parunāsim par satraucošiem simptomiem.

Vēlos ieteikt māmiņām situācijas analīzes metodiku. Izanalizējot situāciju, mēs parasti nomierināmies, atmetam liekās emocijas un varam pieņemt konstruktīvus lēmumus. Panika mammām ir slikts palīgs. 80% gadījumu pietiek ar vienkāršu situācijas anlīzi, lai visu vērstu par labu ar minimāliem zaudējumiem.

Pirmie uztraukumi

Pirmajās dienās pēc piedzimšanas bērna izkārnījumi atgādina melnu, lipīgu, biezu darvu. Bērns ir pakakājis pirmajās 24 dzīves stundās, un nākošajās 2-5 dienās vēdera izeja kļūst šķidrāka un gaišāka.

Liekam "plusiņu": viss ir kārtībā.

Ja bērns turpina kakāt mekoniju jau 5 dienas vai arī pavisam pārstāj kakāt, tas ir pirmais satraucošais simptoms: bērnam nepietiek barības!

Ko darīt: noregulējam pareizu zīdīšanu, vēršoties pie zīdīšanas konsultanta vai sākam piebarot bērnu ar maisījumu, obligāti!!!!!!! konsultējoties ar ārstu! (patvaļīga maisījuma izvēle un došana var novest pie nopietniem gremošanas sistēmas un zarnu trakta darbības traucējumiem un nopietnām veselības problēmām nākotnē).

Vainīgs stress...

Zīdainis "drīkst" kakāt "brīvā režīmā" jebkuras krāsas un konsistences izkārnījumus. Bērni, kuri saņem tikai mātes pienu, parasti necieš no caurejām un aizcietējumiem.

Un tomēr, ja jūsu mazuļa kaka pēkšņi kļuvusi zaļa un ar gļotām vai putām, mazulis kļuvis nemierīgs, anālā atvere ir apsārtusi un iekaisusi, tad ir vērts paanalizēt, kas notika pirms tam.  Iespējams, jūs mazgājāties vannā, un bērns nejauši norija ūdeni, vai arī jūs piedāvājāt savam mazulim iedzert ūdentiņu vai bērnu tēju pret gāzītēm, vai vakar notika skaļas viesības vai nepatīkama saruna, dēļ kuras jūs uztraucāties... Citiem vārdiem sakot, ja iepriekš ir bijis kāds stress vai arī bērna vēderiņā ir tikuši sveši produkti, tad bērns uz to var reaģēt ar gremošanas sistēmas traucējumiem.

Ko darīt: mātes mīlestības terapija. Vairāk nēsājiet bērniņu uz rokām, biežāk piedāvājiet krūti, skūpstiet un apskaujiet savu dārgumu. Neaizmirstiet pievērst uzmanību iekaisušajam dibentiņam (pēc iespējas noņemam autiņbiksītes un cenšamies turēt pliku dibentiņu, lai viss ātrāk sadzītu). Pēc dienas, divām viss atgriezīsies normas robežās.

Nojukuši ritmi

Ja nav bijuši ne stresi, nedz arī svešķermeņi vēderā, tas mēs pārbaudām krūšu maiņas ritmus. Atcerieties zelta likumu: viena barošana = viena krūts. Iespējams, jūsu bērns saņēmis pārāk daudz "priekšējā" piena, un tagad viņa vēderiņš dumpojas.

Ko darīt: stingri sekojam krūšu maiņas ritmiem, sakārtojam barošanas ritmus un ārstējam iekaisušo dibentiņu (pēc iespējas noņemam autiņbiksītes un cenšamies turēt pliku dibentiņu, lai viss ātrāk sadzītu). Pēc 3-4 stundām zaļajām kakām vajadzētu samazināties, bet pēc 12-24 stundām visam vajadzētu atgriezties normas robežās.

Ja ar ritmiem viss kārtībā, ārējie kairinātāji ir izslēgti, bet pērns turpina 20 reizes dienā kakāt, izkārnījumi ir zaļi, ar gļotām, ar asu un nepatīkamu smaku, tajos var būt asins stīdziņas, bez tam ir sausa mute, samazinās čurāšanas reižu skaits (mazāk kā 12 reizes diennaktī), iekritis avotiņš (simptomiem var pievienoties vemšana) - tas ir iemesls vērsties pie ārsta pēc iespējas ātrāk!

Vēl viens iemesls, kāpēc var sākties caureja. Tā ir pote. Tas ir visnepatīkamākais gadījums. Tāpēc ka zāles un citas manipulācijas nepalīdz. Tas pats no sevis pāriet pēc 5-8 dienām. Šajā gadījumā ir svarīgi vērot bērna vispārējo stāvokli, nepieļaut atūdeņošanos.

Ko darīt: biežāk piedāvājiet bērnam krūti, ja viņam vēl nav 6 mēneši, bet vecākam bērnam var piedāvāt dzert ūdeni. Noteikti informējiet ārstu!

Bērna ēdināšana

Ja jūsu mazulim nav vēl 1 mēnesis, bet vēders iziet vienu reizi 2-3 dienās, ir vērts aizdomāties, vai mazulim pietiek barības.

Ko darīt: atceliet visas pastaigas, viesu uzņemšanu un savas darīšanas, gulieties kopā ar mazuli "ligzdiņā" un barojiet, barojiet, barojiet bērniņu ar savu pienu. Pēc trim diennaktīm zīdīšanas ritmi nokārtosies, piena daudzums palielināsies, un mazulis saņems pietiekami piena, par to liecinās netīrās un slapjās autiņbiksītes (minimālā norma: 1 sasmērēts un 12 slapji autiņi diennaktī). 

6 mēnešu vecumā bērns papildus mātes pienam sāk saņemt "pieaugušo" barību. Šajā gadījumā caureju var izsaukt reakcija uz jaunu produktu. 

Ko darīt: uz laiku atceliet produktu, kas izsaucis tādu reakciju.

Ja jūsu bērns ir nopietni slims, un viņam nācies lietot antibiotikas, tas arī var izsaukt caureju. Mazuļa zarnu mikroflora ir nopietni cietusi, un tai nepieciešama atjaunošana.

Ko darīt: šajā gadījumā vērsieties pie ārsta pēc padoma. Ārsts izrakstīs preparātus, kas atjauno zarnu mikrofloru.

Māmiņas pacietības pārbaude

Tātad, jums tiek piedāvāts tests - pacietības pārbaude (sk. Mātes laime jeb par mazuļu kakām). Mūsu mazulis nav kakājis jau 5 dienas, pie tam viņam ir mīksts vēderiņš, viņš purkšķina kā ložmetējs, ir jautrs un dzīvespriecīgs.

Liekam "plusiņu" un atslābināmies. Iespējams, rīt jūs saņemsiet ilgi gaidīto rezultātu.

Ja tomēr mazulis ir izteikti nemierīgs, viņa vēderiņš ir ciets (taustot bērns protestē), viņš purkšķina maz vai nemaz, tas nozīmē, ka mazulim nepieciešama māmiņas palīdzība.

Ko darīt:

• Pirmais solis būs vēderiņa masāža. Masēt pulksteņrādītāja virzienā, ar pilnu plaukstu, vai arī kustināt kājiņas, imitējot braukšanu ar velosipēdu. 
• Pēc tam būtu labi ielīst siltā vannā. Kam tik viņa nepalīdz atslābināties! Jūs kopā ar mazuli iegremdējaties 37 grādus siltā vannā, barojat ar krūti tieši ūdenī. Pēc vannas var mazuli nolikt pagulēt ar vēderiņu uz mammas vēdera un abiem atpūsties.
• Ja atvieglojums nav iestājies, paturiet mazuli vertikāli, ar kājiņām, piespiestām pie vēderiņa. Var anālo atveri iesmērēt ar bērnu eļļu. 80% gadījumu rezultāts ilgi nebūs jāgaida.
• Un tikai tad, kad šie paņēmieni nav līdzējuši, var pielietot mehāniskās stimulācijas pirmo soli! Paņemiet higiēnisko kociņu, tā galu bagātīgi ieziediet ar bērnu eļļu (vazelīnu) un mazliet ievadiet dibentiņā (ne vairāk par centimetru!). Pagroziet un ņemiet ārā. Tagad tikai atliek gaidīt. 
• Ja arī tas nav līdzējis, tad nākošais solis - glicerīna svecīte.

Klizma  - tas ir pēdējais no pēdējiem līdzekļiem. Klizma sabojā zarnu trakta mikrofloru un nojauc organisma darbības dabīgos mehānismus. Ja klizma tiek praktizēta 2-4 mēnešu vecumā, tas var radīt vēdera izejas problēmas 2-3 gadu vecumā.

Ja tāds aizcietējums mazulim ir vienreizēja akcija, tad nav iemesla satraukumam. Ja bērns regulāri pieprasa stimulāciju zarnu iztukšošanai, un viss process ir sāpīgs, grūts, bet izkārnījumi ir kā lieli sausi zirņi, tad ir jāpārskata bērna ēšanas režīms (protams, atbilstoši bērna vecumam). Iespējams, bērnam nepietiek šķidruma, vai arī bērna ēdienkartē ir pārāk daudz "speciālās" bērnu pārtikas (blenderēti ēdieni, biezeņi, ķīseļi, putriņas utml.). Šķiedrvielas saturošu produktu (dārzeņi un augļi) iztrūkums ēdienkartē arī veicina aizcietējumu rašanos.

Ko darīt: sakārtot pareizu, sabalansētu ēdināšanu ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Bērna ienākšana ģimenē - labs iegansts kardināli pārskatīt savu ēdienkarti. Bērns taču vienmēr ņem piemēru no vecākiem.

Ja jūsu bērna ēdināšana ir normāla, bet aizcietējumi nepāriet, tad vērsieties pie ārsta. 

Psiholoģiskais aizcietējums

Bērniem, kuri vecāki par gadu, var rasties "psiholoģiskie" aizcietējumi. Tā dēvētās "bailes no podiņa". Šajā gadījumā jārīkojas maigi un taktiski. Pacentieties noskaidrot baiļu iemeslu. Visbiežāk tas ir - bailes no sāpēm. Gadās, ka pats procesa sākums sagādājis mazulim fiziskas sāpēs, tā rezultātā - bailes no jaunām sāpēm un atteikšanās kakāt.

Ko darīt: šajā gadījumā piedāvājiet bērnam vēderu mīkstinošus produktus. Liels daudzums dārzeņu un pilngraudu ēdienu bērna ēdienkartē, daudz šķidruma un māmiņas morālais atbalsts palīdzēs pārvarēt visas grūtības ar podiņa lietošanu ļoti ātri un bez zaudējumiem.

Vecākiem bērniem aizcietējuma iemesls var būt došanās uz bērnudārzu, dzīvesvietas maiņa, mīļotā suņa nāve, kauna sajūta utt.

Ko darīt: šajā gadījumā labāk meklēt psihologa palīdzību, ja paši netiekat galā ar situāciju.

Vēlreiz gribu atzīmēt, ka mēs runājam par vēdera izejas problēmām mazuļiem, kuri saņem tikai mātes pienu līdz 6 mēnešu vecumam un turpina to saņemt pēc piebarošanas uzsākšanas - pēc 6 mēnešu vecuma.

Pacietību un sapratni māmiņām! Un mazuļiem - veselību!

13	Publicēts: суббота, 13 Июня 2009 Skatīts 58897

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas