Anna Černova

No krievu valodas tulkoja Anna Brikmane

Visiem ir zināms, ka savu pirmo ieelpu bērniņš veic, kad ir piedzimis. Grūtniecības laikā, mammas vēderiņa mājīgā tumsā, bērniņš gūst nepieciešamo skābekli ar asinīm, kuras attek pie viņa caur nabassaiti. Tātad, par kādu „elpošanu” pirms piedzimšanas mēs varētu runāt? Pasaulē ir daudz dažādu elpošanas tehniku. Dažādus elpošanas paņēmienus pielieto gan veselības pastiprināšanai, gan relaksācijai, gan psihiskai un garīgai attīstībai.

ELPOJAM DABĪGI – GATAVOJOTIES DZEMDĪBĀM

Grūtniecības laikā, arī gatavojoties dzemdībām, nedrīkst aizmirst par elpošanu. Elpošanas procesam jāpievērš īpaša uzmanība. Eksistē noteikti elpošanas veidi, kas grūtniecības laikā var uzlabot pašsajūtu un novērst nepatīkamas vai sāpīgas sajūtas dažādās ķermeņa vietās. Ja grūtniece, piemēram, sāk nodarboties ar tādām tehnikām kā rebirsings (rebirthing, L.Orra tehnika), holotropiskā elpošana (abas – rietumu metodikas), vai ar enerģētiski sensorisku elpošanu (S. Pēterburgas Dabisku iespēju sociālās attīstības institūta metodika), viņa pakāpeniski kļūst atšķirīga no pārējām grūtniecēm. Pats grūtniecības process kļūst arvien vieglāks un interesantāks, pazūd noguruma sajūta, miegainība, rodas vēlme vairāk kustēties, uzlabojas pašsajūta, parādās vairāk spēka sev un bērnam.

Bet kā to sasniegt? Eksistē daudz dažādu vingrojumu, kas prasa pastāvīgu trenēšanos. Mēs jums varam piedāvāt dažus iesācēju vingrinājumus grūtniecēm, kurus izpildot, jūs varēsiet tuvāk iepazīties ar elpošanas tehnikām un pašas sajust izmaiņas.

PIRMIE VINIGRINĀJUMI

Varam sākt ar visvienkāršāko. Lai vingrinājuma laikā sasniegtu vislabāko efektu, tam vajadzētu sagatavoties iepriekš. Vēlams, lai vingrošanas laikā nekas jūs netraucētu. Rūpīgi apskatiet telpu, kurā plānojiet vingrot: vai kādi priekšmeti tajā varētu novērst jūsu uzmanību? Ja tādi ir, uz kādu laiku novāciet tos. Pacentieties, lai arī domas pamazām atbrīvotu jūsu galvu, atstājot tikai nostādni uz vingrošanu, jaunām sajūtām savā ķermenī un saskarsmi ar mazuli.

Pirmais vingrinājums: „Atslābināšanās”

Ērti noguļaties uz muguras. Vēlams, lai virsma būtu pietiekami cieta. Noguļaties taisni, rokas izstiepiet paralēli ķermenim. Galvu novietojiet tā, lai acis skatītos uz augšu bez sasprindzinājuma. Centieties atslābināt savu ķermeni: rokas, kājas, vēdera lejasdaļu. Tad maigi un dziļi ieelpojiet ar degunu, ļoti lēni – un pamēģiniet iedomāties, ka gaiss būtu blīvs un staipīgs, un jūs to sevī ievelciet. Sajūtiet, kā tas tālāk iekļūst plaušās, pildot tās ar skābekli, un pēc tam izplatās visā ķermenī. Sajūtiet, kā Jūsu ķermenī no apkārtējas telpas iesūcas kaut kas svaigs un gaisīgs. Tad līgani izelpojiet. Un ļaujiet šim svaigumam, vieglumam jūsu ķermenī izšķīst. Tādējādi, ļoti līgani – reizi pēc reizes, ieelpa pēc izelpas – pamēģiniet sajust savā ķermenī izmaiņas. Tā var būt viegluma, piepildīšanās, gaisīguma, siltuma vai viegla vēsuma sajūta. Nebaidieties no jaunajām sajūtām. Tā jūsu ķermenī notiek aktivēšanās procesi. Tagad jūs varat pakustināt rokas un kājas, sajust ,ka jūsu ķermenis ir atpūties, un pāriet pie nākamā vingrinājuma.

Otrais vingrinājums: „Audu elastīgumam”

Celieties kājās. Rokas brīvi nokariet gar ķermeni, kājas nostādiet plecu platumā, pēdas paralēli viena otrai. Turiet galvu taisni, bet bez saspringuma. Lai acis būtu atslābinātas, mazliet nolaidiet acu plakstiņus, bet acis neaizveriet. Ieelpojiet ar degunu dziļi un līgani, un izelpojot centieties atslābināt saspringumus ķermenī. Dažas reizes atkārtojiet šādas atslābinošās ieelpas un izelpas.

Pēc tam novietojiet abas rokas vēdera lejasdaļas līmenī, un celiet tās uz augšu savā priekšā, virs galvas, apvienojot šo kustību ar ieelpu. Pamēģiniet sajust, ka ar roku kustību jūs it kā paceliet kaut ko uz augšu; kā kaut kas svaigs un gaisīgs tiek iesūkts caur vēdera lejasdaļu, dzemdi un visu jūsu ķermeni. Lai to būtu vienkāršāk sajust, iedomājieties visu savu ķermeni kā tādu lielu porainu sūkli, kuru iegremdē ļoti tīrā un caurspīdīgā ūdenī, un tas – sūklis – sāk šo ūdeni iesūkt. Šajā situācijā, ūdens ir apkārtējs gaiss. Iesūkšanai jānotiek nevis ar pretestību, bet tāpat kā sūkņa gadījumā - maigi un dabīgi. Un kad rokas atradīsies virs galvas, sāciet līgani izelpot, vienlaicīgi nolaižot plaši izplestās rokas ar plaukstām uz leju, līdz tās ir sākotnējā stāvoklī. Izelpas laikā centieties sajust, kā ar savu roku plaukstām jūs savāciet no gaisa kaut ko ļoti tīru, virziet to uz vēdera lejasdaļu un tur to uzkrājiet. Tad vēlreiz ieelpojiet, ceļot rokas uz augšu, un izelpojiet, nolaižot tās uz leju. Turpiniet, kamēr izjutīsiet patīkamas sajūtas vēdera lejasdaļā, dzemdē, plaukstās un visā ķermenī. Ieklausieties sajūtās, kas rodas jūsu ķermenī, un centieties tās atcerēties. Šo divu nelielo vingrinājumu izpildīšana kaut dažas reizes dienā ļaus jums uzturēt savu ķermeni aktīvā formā, veicinās dzemdes asinsriti, palielinās barības vielu piekļuvi dzemdei, pastiprinās muskuļu sistēmu.

Vingrinājumi, kas saistīti ar enerģētiski sensoriskajām elpošanas tehnikām sekmē ērtāku grūtniecības gaitu un palielina bērniņa attīstības vides kvalitāti. Turklāt starpenes apvidus atslābināšanas un aktivizācijas dēļ dzemdību ceļu audi kļūst arvien elastīgāki, un tas ļoti noderēs pašā dzemdību procesā, jo vairumam sieviešu ļauj izvairīties no plīsumiem.

Tā kā ādas elpošana grūtniecības laikā un pašā dzemdību procesā ir ļoti svarīga, vēršot vairāk uzmanības elpošanas vingrinājumiem, jūs varēsiet ērti sajusties tādās situācijās vai vietās, kur nepietiek skābekļa: piemēram, sabiedriskajā transportā, vai dzemdībās – hipoksijas draudu brīžos.

KOMUNICĒJAM PIRMS DZEMDĪBĀM!

Tie paši enerģētiski sensoriskie elpošanas veidi ļauj paaugstināt skābekļa piekļuvi bērniņam, aktivizējot enerģētiskās plūsmas procesus dzemdē un visā grūtnieces ķermenī. Tādējādi tiek paaugstināta enerģētiskās apmaiņas intensitāte arī bērna ķermenī. Interesanti ir tas, ka bērns vēderiņā tieši jūt un saprot, ar ko mamma nodarbojas. Vēl vairāk, viņš tik pat smalki pazīst arī līdzīgas sava tēta nodarbošanās. Nedomājiet, ka auglis „guļ” visus 9 mēnešus, bet aktīvi „dzīvot” sāk tikai tiekot ārā no mammas vēderiņa. Visi mazuļi, sasniedzot noteiktu attīstības periodu, aktīvi ieklausās apkārt notiekošajā un cilvēkos, ar kuriem viņu vecāki komunicē. Arī mūsdienu zinātne to ir ievērojusi, un tagad iesaka dot māmiņu vēderiņos augošajiem bērniem klausīties klasisko mūziku, kura acīmredzami viņus nomierina.

Māmiņu (bet labāk – mammas un tēva) nodarbošanās ar elpošanas tehnikām ne tikai nomierina. Bērns pats mācās izmantot elpošanas spēku savai attīstībai: garīgajai, psihiskajai, enerģētiskajai un fiziskajai. Viņš aug nevis izmantojot vecākus kā dzīvības enerģijas „donorus”, bet aktīvi apgūstot no viņiem noderīgus energoinformatīvus procesus. Tādējādi notiek ne tikai viņa fizioloģiskā, bet arī psihoemocionālā attīstība. Un topošajai māmiņai tas palīdz nejusties enerģētiski iztukšotai.

DZEMDĪBAS – SĀKUMS JAUNAI DZĪVEI!

Gatavojoties dzemdībām ir jāatcerās tas, ka dažādi elpošanas veidi ir jāapgūst praksē, jo bez prakses teorija izrādās neefektīga. Un apgūt to ir vēlams pieredzējušā speciālista uzraudzībā.

Tātad, kā vajadzētu elpot dzemdību laikā? Nepietiek tikai iegaumēt kaut kādus vingrinājumus: ir jāiemācās sajust savu ķermeni un bērnu, just, kas ir nepieciešams katrā konkrētā brīdī: kā piecelties, kā pagriezties, kā elpot, lai tas sniegtu atvieglojumu un patīkamas sajūtas. Tieši tā, patīkamas, jūs nepārpratāt! Visas bailes no dzemdībām bieži var pārvarēt, ja tām rūpīgi gatavojas.

Ja esat atbilstoši sagatavojušies, tajā skaitā – ar elpošanas palīdzību, paša dzemdību procesa sākumā un parādoties kontrakcijām viss parasti notiek tik maigi, ka sieviete, protams, jūt pašas kontrakcijas, bet tās nerada nepatīkamas sajūtas. Gadās pat, ka dažām izdodas dzemdību pašā sākumā saldi pagulēt. Kad kontrakcijas kļūst intensīvākas, grūtniece, kas ir sagatavojusies, parasti neuztraucas, negrimst panikā, kā vairums no dzemdētājām. Viņa jau zina, kas viņai ir jādara: kā atslābināties, kā elpot, kā kustēties, lai maksimāli atvieglotu sev un bērniņam šo dzemdību procesu. Galvenais ir sajust savu ķermeni, tā vajadzības, apkārtējo telpu. Just bērnu visā dzemdību procesa laikā, sarunāties ar viņu, zināt kas viņam ir nepieciešams un maigi ļauties šim dabiskajam procesam, ko sauc par dzemdībām.

Dzemdības – tas ir ļoti spēcīgs process gan fiziski, gan energoinformacionāli. Visa procesa laikā caur grūtnieci plūst aktīva enerģētiskā plūsma, kas savā gaitā visu vienkārši „noskalo”. Un ieteikumi, ko sievietei kādreiz stāstīja, vai tas, ko viņa dzirdēja vai zināja teorētiski – kā būtu pareizi jāelpo un jākustas dzemdībās – tas viss tiek „aizskalots”, aizmests sāņus kā svešs un nepiederošs. Sievietes rīcībā paliek tikai prakse – tas, kas kļuvis radniecīgs, tie stāvokļi un sajūtas, kuras ķermenis pamatīgi „iegaumējis” vairāk kārt izpildītu vingrinājumu gaitā. Reāli palīdzēt dzemdībās var tikai praktiskā pieredze. Un katrā konkrētā momentā palīdz kaut kas cits: tie var būt ne tikai elpošanas vingrinājumi. Piemēram, kādā brīdī varētu rasties vēlme izdvest skaņas vai dziedāt, kas dotajā situācijā arī būtu vispiemērotākais.

Elpošanas vingrinājumi var noderēt ne tikai grūtniecības un dzemdību laikā. Svarīgi ir ne tikai iemācīties dažādus ar elpošanu saistītus tehniskus paņēmienus, bet iegūt prasmi pašmācībai un savas pieejas atrašanai dažādās situācijās un konkrētos apstākļos.

10	Publicēts: среда, 10 Июня 2009 Skatīts 22647

Ievietots ar S.-Pēterburgas dzemdību sagatavošanās centra «Свободное Рождение» laipnu atļauju.

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas