Semina Svetlana, akušiere-ginekoloģe

No krievu valodas tulkoja Liene Nikitina-Zaķe.

"Barošana ar krūti dod lielāku izsargāšanās efektu no grūtniecības, nekā citas kontracepcijas metodes." - Karls Džerassi "Kontracepcijas politika".
"Ja mēs varētu radīt kontraceptīvus, kuri veicinātu krūts barošanu, šādu kontraceptīvu lietošana palielinātu intervālu starp dzemdībām un tajā pat laikā samazinātu jaundzimušo mortalitāti" - Rodžers Šorts, Karaliskā Biedrība, Londona, 1979 gads.

Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek daudz dažādi sarežģīti fizioloģiski procesi, kuri atbild par augļa arvien pieaugošajām vajadzībām un veicina normālu dzemdību, pēcdzemdību un laktācijas periodu. Grūtniecības laikā palielinās slodze uz sirdi, jo attīstās papildus dzemdes-placentas-asinsrites loks, palielinās plazmas daudzums, izmainās minerālvielu, ogļhidrātu, tauku u.c. vielmaiņas. Pēc dzemdībām un visām izmaiņām, kas ir raksturīgas grūtniecībai, sievietes organisms pamazām atgriežas iepriekšējā stāvoklī, kāds bija pirms tam. Daudzi no šiem procesiem beidzas jau 4-6 nedēļas pēc dzemdībām. Tomēr vairāki pētījumi liecina, ka organisms pilnībā atgūstas pēc dzemdībām un laktācijas apmēram tikai pēc 2,5 - 3 gadiem. Šajā laikā atjaunojas arī dzelzs rezerves aknās - feritīna kompleksa veidā.

Ja nākošā grūtniecība iestājas ar intervālu mazāku par 2 gadiem, īpaši uz laktācijas fona, tad sievietei pieaug dzelzs deficīta anēmijas attīstības risks.

Izteikta dzelzs deficīta anēmija grūtniecības laikā var novest pie priekšlaicīgām dzemdībām, augļa neiznēsāšanas, samazinātas ķermeņa masas jaundzimušajam. 40 procentiem sieviešu uz dzelzs deficīta anēmijas fona attīstās vēlīnās toksikozes, pavājinās organisma kompensācijas mehānismi, kas atjauno asins masu pēc lielāka asins zuduma dzemdībās.

Intervāls starp dzemdībām tāpat ietekmē arī jaundzimušo mirstību. Daudz bērnu katru gadu iet bojā dēļ maza intervāla starp dzemdībām. Speciālisti saikni starp intervālu starp bērniem un viņu izdzīvošanu skaidro šādi:

1. Mātes "izsīkšana". Tā kā grūtnieces veselības stāvoklis, viņas ēšanas paradumi grūtniecības laikā u.c. ietekmē augļa attīstību, tad apkārtējā vide, kurā bērns atrodas, formējas ilgi pirms viņa dzimšanas. Sieviete var būt fiziski izsmelta pēc iepriekšējām dzemdībām - ja viņa atkal paliek stāvoklī, tad spontāna aborta, nedzīvi dzimuša vai bērna ar zemu ķermeņa masu dzimšanas risks ir lielāks, nekā ja tiek ievērots intervāls 2.25 - 3 gadu starp dzemdībām. Tādejādi, jo intervāls starp dzemdībām mazāks, jo mazāk iespēju bērnam izdzīvot. Vispasaules Fertilitātes pētījumā 1972-1984 gados no 41 valsts iegūtie dati parāda, ka vidēji bērniem, kuri dzimuši mazāk kā 2 gadus pēc iepriekšējām dzemdībām, ir 2 reizes mazāk iespēju izdzīvot nekā bērniem, kas dzimuši pēc 2 gadu intervāla. Dažās valstīs optimālā intervāla ievērošana palīdzējusi novērst 1 nāvi uz 5 bērniem. Piemēram, Bangladešā šī intervāla palielināšana palīdzēja glābt 150 000 bērnu dzīvības gadā.

2. Konkurence. Bērnu mirstības saikne ar intervālu starp dzemdībām saglabājas līdz 4 gadu vecumam. Piemēram - bērns var tikt atrauts no krūts pārāk agri, ja māte atkal ir stāvoklī, tādejādi bērnam tiek atņemta nepieciešamā un pilnvērtīgā barība. Kopā ar barības vielām bērnam netiek imunitāte, ko viņš saņemtu no mātes. Ir pat īpaša slimība "kvantorkoze" (vārds ņemts no Ganas), kas nozīmē "bērns, kurš atrauts no krūts pārāk agri".

3. Krūts barošana joprojām spēlē lielu lomu lai pagarinātu intervālu starp dzemdībām. Daudzās jaunattīstības valstīs laktācija spēlē svarīgāku lomu nekā citi kontracepcijas veidi. Ekonomiski attīstīto valstu sievietes tieši otrādi - sāk mākslīgi piebarot savus bērnus daudz agrāk. Daudzi speciālisti tikai nesen ieviesto praksē mākslīgo barošanu sauc par "mūsdienu lielo nekontrolējamo eksperimentu".

Cik efektīga ir krūts barošana izsargāšanās no grūtniecības ziņā? Krūts barošana ir efektīgs dzimstības kontroles veids tikai anovulācijas gadījumos vai kad dzemdes vide nav spējīga uzturēt grūtniecību. Lielākajā daļā gadījumu anovulācija ilgst no 4-12 līdz pat 24 mēnešiem pēc dzemdībām, tomēr daļa sieviešu sāk ovulēt jau pēcdzemdību pirmajā-otrajā mēnesī. Nesen veiktu pētījumu rezultāti parādīja, ka pat pēc menstruāciju atsākšanās grūtniecības iestāšanās iespēja barojošām sievietēm ir mazāka nekā tām sievietēm, kas pārtraukušas barot ar krūti. Bieža un nepārtraukta krūts dziedzera stimulācija ar zīšanu noved pie funkcionālas olnīcu inaktivācijas, ar kuru tad arī ir saistīts laktācijas kontraceptīvais efekts. Amenoreja laktācijas laikā tiek uzturēta ar biežām un īsām vai retākām, bet garākām krūts barošanām. Pēc Makneila un citiem līdzautoriem, pēc barošanas biežuma (dienā) otrais svarīgais faktors ir kopējais krūts barošanas ilgums diennaktī.

Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka krūts barošana ir samērā efektīga kontracepcijas metode. Piemēram, pētījumi Ruandā liecina, ka 50% no barojošām sievietēm grūtniecība iestājās 18 mēnešus pēc dzemdībām (salīdzinot ar 50% no sievietēm, kas nebaro ar krūti, kurām iestājās grūtniecība jau 4 mēnešus pēc dzemdībām). Cita pētījuma rezultāti norāda uz to, ka tikai 5% ar krūti barojošo sieviešu paliek stāvoklī 9 mēnešus pēc dzemdībām, salīdzinot ar 75% sieviešu, kas ar krūti nebaro.

Vissarežģītākais uzdevums ir ovulācijas notikšanas aptuvenā laika noteikšana. Jo ilgāk sieviete baro bērnu ar krūti, jo lielāka ir iespēja, ka:
1. menstruācijas atsāksies krūts barošanas laikā;
2. ovulācija notiks līdz pirmajai menstruācijai.

Barojot ar krūti 18% sieviešu ovulācija atjaunojas 3 mēnešus pēc dzemdībām, 43% - 6 mēnešus pēc dzemdībām. Tādejādi daudzām ar krūti barojošām sievietēm ir nepieciešami papildus līdzekļi lai izsargātos no grūtniecības.

Tādejādi:
1. Sievietei, kas nebaro ar krūti, jāsāk lietot kontracepcijas līdzekļus pēc iespējas tūlīt pēc dzemdībām;
2. Ja sieviete reti baro ar krūti, tad viņai vajadzētu sākt lietot kontracepcijas metodes 6 nedēļas pēc dzemdībām;
3. Ja sievietei ir vēlēšanās atteikties no barošanas naktī vai ja bērnu sāk priekšlaicīgi piebarot, viņai jāsāk lietot papildus izsargāšanās metodes 6 nedēļas pēc dzemdībām;
4. Ja sieviete plāno barot bērnu pēc pieprasījuma, tāpat arī naktī, nelietojot papildus piebarojumu, viņa var atlikt kontraceptīvo metožu lietošanu līdz 6 mēnešiem pēc dzemdībām. Šādas pieejas efektivitāte ir salīdzināma ar citu metožu kontraceptīvo efektu. Tomēr nevajag aizmirst par to, ka ir iespējama menstruāciju un ovulācijas atjaunošanās un grūtniecības iestāšanās, kuras biežums laktācijas laikā ir no 2 - 12%.

Krūts barošana ir ļoti izplatīta jaunattīstības valstīs, kur gandrīz visas sievietes baro bērnus ar savu pienu, tas tiek tradicionāli ievērots arī lai palielinātu laiku starp grūtniecībām.
Bez tam, laktācijas laiks bieži vien saistīts ar abstinenci (vīram jāguļ citā istabā vai ar citu sievu). Abstinences ilgums dažādās sabiedrībās atšķiras. Dažos gadījumos mātes pielieto abstinences metodi balstoties uz tradīcijām, kuras aizliedz dzimumsakarus diezgan ilgu laiku. Dažās valstīs noteiktu grupu ietvaros dzimumsakari tiek aizliegti līdz kamēr jaunākais bērns spēj pasniegt trauku ar ēdienu tēvam vai neiemācās brīvi staigāt (t.i. līdz gandrīz 2 gadu vecumam).

Tomēr pat jaunattīstības valstīs arvien retāk pielieto abstinenci sakarā ar emancipāciju un tradīciju maiņu. Tādejādi lai izsargātos no grūtniecības arvien biežāk tiek pielietotas mūsdienīgas kontracepcijas metodes. Speciālistam vajadzētu palīdzēt barojošai mātei izvēlēties tādu izsargāšanās metodi, kura neietekmēs piena sekrēciju.

Kombinētie perorālie kontracepcijas līdzekļi nav izvēles līdzeklis ja baro ar krūti, jo to sastāvdaļas nonāk mātes pienā un arī samazina piena sekrēciju. Kontraceptīvi, kuri satur tikai progesterona analogus (mini-pill), pēc pētījumu datiem nesamazina piena sekrēciju, lai gan daži autori pierāda pretējo. Bez tam, par galveno šo preparātu trūkumu tiek uzskatīts tas, ka viņu ietekmē bieži parādās asiņošanas menstruālā cikla laikā. Sievietēm, kuras lieto "mini-pill" ir svarīgi zināt sekojošo: šie kontraceptīvi jālieto katru dienu, vienā un tajā pašā laikā, jo kavēšanās vairāk kā 3 stundas var nozīmēt kontraceptīvā efekta pazušanu! ("Mikrolut", "Ovret", "Micronor", "Excluton")

Intrauterīnā kontracepcija ir prolongēta un atgriezeniska izsargāšanās metode ar speciāliem līdzekļiem, kas ievadīti dzemdē. Tā kā šis kontracepcijas veids ir ļoti efektīgs un to var izmantot vidēji 5 - 6 gadus, varu saturošie intrauterīnie līdzekļi (intrauterīnā spirāle) ir viena no visizplatītākajām kontracepcijas metodēm. Šo līdzekļu pielietojums laktācijas laikā nekādā veidā neietekmē piena daudzumu un sastāvu. Rekomendētie modeļi: "Copper T Cu 380A", "Multiload Cu 200 Ag375", "Nova-T Cu 200 Ag".
Jāņem vērā tas, ka sievietēm, kuras ir riska grupā saslimt ar seksuāli transmitētām slimībām, intrauterīnā spirāle palielina mazā iegurņa iekaisuma procesu iespējamību.
Nekavējoties jāgriežas pie ārsta ja: bez redzama iemesla paaugstinās ķermeņa temperatūra, parādās sāpes vēdera lejasdaļā, parādījušies izdalījumi, ir izmainījies mēnešreižu raksturs vai tās ir aizkavējušās.
Barjera metožu (prezervatīvi, sūkļi, diafragmas) izmantošana nekādi neietekmē piena sekrēciju un tiek plaši pielietota laktācijas laikā, sākot no agrīna pēcdzemdību perioda.
Prezervatīvs ir kontracepcijas līdzeklis, kuru izmanto vīrieši. Tā kā arvien palielinās saslimstība ar seksuāli transmisīvām slimībām, tas ir kļuvis par intīmās dzīves nepieciešamu atribūtu. Prezervatīvs ļauj efektīgi izsargāties no nevēlamas grūtniecības, jo ir mehānisks šķērslis spermatozoīdu ceļā. Tas arī novērš vīrusu un dažādu venērisku slimību izsaucēju iekļūšanu. Vislabāk būtu izmantot kvalitatīvu produkciju, kuru kvalitāti garantē pazīstamas firmas.Nezināmu firmu ražojumos var būt savādāks gumijas sastāvs, tas var novest pie alerģiskām reakcijām, iekaisumiem, prezervatīva plīsumiem.

Spermicīdi - krēmi, svecītes, geli, kuri nāvējoši iedarbojas uz spermatozoīdiem. Spermicīdus reti izmanto kā patstāvīgu kontracepcijas metodi, parasti tos pielieto kopā ar citiem kontracepcijas līdzekļiem - piemēram sūkļiem, diafragmām, jo to kontraceptīvā efektivitāte ir diezgan zema. Tas varētu būt saistīts ar to, ka spermicīds pilnībā nenosedz dzemdes kakliņu, tādejādi tā efektivitāte ir zema. Tāpat spermicīdu trūkums ir tajā, ka ja grūtniecība jau ir iestājusies, bet sieviete par to vēl nezin, aktīvās ķīmiskās vielas, kas ir spermicīdu sastāvā, var izsaukt augļa kroplības (to iespējamība pieaug 2 reizes). Piena kvalitāti un kvantitāti spermicīdi neietekmē. Pie spermicīdiem pieder tādi preparāti kā "Farmatex", "Panatex oval", "Sterimin", "Gynofilm" u.c.
Mūsdienīgu kontraceptīvo lidzekļu lietošana laikā kad māte baro bērnu ar krūti ir papildinājums laktācijas kontraceptīvajam efektam. Barjermetožu, spermicīdu un intrauterīnās spirāles lietošana laktācijas laikā praktiski izslēdz nevēlamas grūtniecības iestāšanos.

Šis raksts ir izvietots mūsu mājas lapā ar laipnu centra „Rožana” atļauju.

26	Publicēts: пятница, 26 декабря 2008 Skatīts 14211

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas