Merkurianka

No krievu valodas tulkoja Vineta Rubene

Foto www.olivestudio.eu

Tandēmzīdīšanas pozas

Zīdīt nedrīkst pārtraukt. Šajā teikumā komats jāieliek katrai māmiņai pašai. Īpaši gadījumos, kad jāizvēlas zīdīt bērnus tandēmā. Jo no visām pusēm skatoties, tandēms - tas ir divreiz vairāk grūtību, bet arī divreiz vairāk prieka. Ja jūs esat izvēles priekšā un nezināt, kā rīkoties, pajautājiet savai sirdij. Tad atmetiet emocijas un pajautājiet savam prātam. Kaut kas pateiks jums priekšā pareizo risinājumu, un ja mums ir pa ceļam, tad zemāk atradīsiet dažas pozas, kā zīdīt bērnus tandēmā.

Zīdīšanas fotosesiju gribēju noorganizēt jau sen, bet pēc Kanādas sociālās reklāmas "Zīdīšana - ne tikai jaundzimušajiem" es nolēmu, ka tas noteikti jāpaveic. Un tā, lai būtu labums visiem! Bet jautājums, kas mani satrauca uzreiz pēc jautājuma, barot vai nebarot tandēmā - kā barot.

Dažas mātes var sarunāt ar vecāko bērnu zīst "rindas kārtībā". Taču izrādījās, ka tas nav mūsu gadījums. Dzemdību namā meita ieraudzīja, ka mazulis cenšas satvert krūti, un uzreiz traucās pie otras. Turpmākos divus mēnešus man bija divi zīdaiņi. Viņi gribēja ēst, gulēt, uz rokām, uz podiņa, samīļoties un atkal ēst - reizē. Tāpēc parasti mani bērni ēd reizē. Krūtis mainīju ik divas stundas. Pareizāk sakot, mainīju pie krūtīm bērnus vietām ik divas stundas.

Kā mēs ēdām?

Kamēr Ēriks bija pavisam mazs, es sēdēju un turēju viņu klēpī, meita iekārtojās blakus, sēdus vai stāvus, vai pat caur roku. Pirmkārt, lai būtu ērti man.

Tā kā zīdīšanas bija ilgas, es centos iekārtoties ērtos spilvenos. Dēls uz rokām, meita blakus. Tā arī baroju. Tagad šo pozu pielietojam diezgan reti. Kristīne iemācījusies mazliet pagaidīt, bet ja pavisam nevar paciesties, tad pazīž pāris malkus piena stāvus un skrien tālāk savās darīšanās.

Vēl viena ērta poza tieši ar mazu jaundzimušo - kad jums uz ceļiem sēž vecākais bērns, bet viņam uz ceļiem guļ mazulis. Protams, tā nav barošana pirms miedziņa ne vienam, ne otram bērnam. Manuprāt, tā ir piespiedu poza gadījumos, kad ir maz vietas. Piemēram, kad bērni jāpabaro automašīnā. Tikai atcerieties, ka automašīnai braucot, bērnus barot nedrīkst.

Par guļus pozu pateikšu papildus dažus vārdus. Agrāk es nereti lasīju: "Baroju jaunāko, vecākais pamodās, pārliecās man pāri un paēda. Viss vienkārši." Maniem bērniem vecumu starpība ir gads un 10 mēneši, meita ir 84 cm gara un nevarēja normāli pārliekties pāri, bet ja to darīja, tad viņas bezgala asais zodiņš iedūrās man krūtī, un zīdīšanas bauda pārvērtās par mocībām. Paši saprotat, muļķīgi ciest bezjēdzīgas sāpes. Es atradu veidu, kā to labot! Sāku likt roku apkārt krūtij, tā lai bērna zods atspiestos pret roku. Aptuveni līdz jaunākā bērna 6-9 mēnešiem lieksies pāri vecākais bērns, bet vēlāk, kā kurš būs apgūlies.

Bet guļot ap mammu un uz mammas var grozīties, kā ienāk prātā. Piemēram, lai trijatā iekārtotos vannā un vienlaikus ēstu, abiem ir jāguļ virsū.

Šobrīd mana mīļākā poza - pusguļus vai arī pirms gulētiešanas guļus, kad bērni iekārtojas man blakus, katrs savā pusē ar galvu uz mana pleca. Poza pussēdus - sēdus - tā mēs ēdam dienas laikā. Šajā laikā varu viņiem palasīt grāmatu vai stāstīt dažādus stāstus.

Pirms gulēšana mēs nošļūcam zemāk, bērnus piespiežu sev tuvāk un tad vai nu lasu kaut ko savu vai arī klusēju. Visbiežāk visas manas dziesmas vai pasakas tikai rosina bērnu ziņkāri, un sākas cīņa ar miegu. Labāk klusiņām.

Barošanas laikā viņi uzvedas amizanti: nekad neplēšas, taču pieskaras viens otra degunam, sakot "pī", vai arī manam degunam kompānijas pēc. Glauda matus, pārskaita pirkstiņus vai sadodas rokās. Pāris reizes Kristīne mēģināja "nočiept" Ērikam "viņa" krūti, taču tikai tāpēc, ka viņai ļoti patīk turēt rociņu uz otras krūts. Dažreiz bērni ēd pa vienam, rindas kārtībā, un tad mamma pavada barošanas laiku intīmākā gaisotnē ar vienu no mazuļiem.

Pēc 10 mēnešu zīdīšanas tandēmā teikšu, ka, manuprāt, tas ir tā vērts. Kad šie mazie eņģelīši, tavi bērni piespiežas pie tevis ar visu savu sīko ķermenīti, skatās mīlošām acīm, uzticas tev ar visu savu būtību... Kā gan var pārtraukt šo brīnišķo laiku? Kāpēc atteikties no tā, kas ir dabīgi un normāli, īpaši ja tev nav nekādu īpašu sarežģījumu? Jebkurā gadījumā šis laiks kādreiz beigsies. Labāk lai tas beidzas vēlāk nekā agrāk.

Apspriežam rakstu un uzdodam jautājumus

08	Publicēts: вторник, 8 сентября 2020 Skatīts 4825

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas