Natalja Manjkovskaja,
foto – Ilja Dubovskijs, modeles – mamma Aija un meitiņa Alise

Barot ar krūti ir ļoti viegli un patīkami, ja jūs to protat. Ja nē, tad mācīsimies to darīt kopā. Sāksim ar pareizo krūts satveršanu, jo tas ir viens no veiksmīgas zīdīšanas priekšnoteikumiem. Tātad, kas tad ir tā „pareizā satveršana” un ar ko tā atšķiras no nepareizās?

Kad krūts ir pareizi satverta:

• Zīšana ir absolūti nesāpīga mātei, krūtsgals atrodas dziļi mazuļa mutē.
• Mazulis efektīvi iztukšo krūti un piena ir tik daudz, cik nepieciešams; pēc tādām reizēm mazulis labi pieņemas svarā.

Kad krūts tiek satverta nepareizi:

• Zīšana sagādā mātei sāpes. Ilgstoši zīžot, tiek traumēts krūtsgals (tas iekaist vai saplaisā).
• Mazulis neizzīž pietiekoši daudz piena. Piena daudzums var samazināties, kā arī ir iespējamas laktostāzes (piena nosprostojumi).

Kā izskatās, kad krūts ir satverta pareizi? Lūk, kā: Mazulis pieskāras ar deguntiņu pie mātes krūts. Mutei šādos gadījumos ir jābūt plati atvērtai. Krūtsgals atrodas dziļi mutē. Cik dziļi? Apmēram 2-2.5cm no areolas ir jābūt mazuļa mutē. Ja krūtsgala areola nav liela, tad tā tiek satverta pilnībā, tieši tā kā bildē. Lūpas ir izvērstas uz āru. Ir redzams, ka uz apakšējās lūpas atrodas mēlīte. Zīžot, mazulim kustās austiņas.

Mēģināsim atkārtot:

Ieņemam ”klasisko” pozu barošanai – mazulis atrodas mammai klēpī. Mamma atbalsta mazuļa galviņu tā, lai tās pamatne un pleci balstītos uz mammas plaukstas. Krūti pieturam ar plaukstu no apakšas, lielais īkšķis atrodas no augšas. Pagriežam roku tā, lai krūts izskatītos ovāla, līdzīgi tam, kā ir atvērta bērna mute.
Mazulis atrodas nedaudz zemāk par krūtsgalu un sniedzas tam pretim - novelkam ar krūtsgalu gar mazuļa augšējo lūpu, jo tad viņš atver muti vēl platāk. Pirmais pie krūts ir zods, nevis deguntiņš. Attālā no krūtsgala areolas daļa atrodas uz apakšējās lūpas un izvilktās uz priekšu mēles. Ar vienu kustību „ieliekam” krūti mazuļa mutē un it kā „pievelkam” viņu uz krūtsgalu ar tās rokas pretējo kustību, kas atbalsta galviņu.
Tikai tad mazulis ir paņēmis krūti pareizi un sāk zīst. Patiesībā mazulis nevis zīž krūti, vārda ierastajā nozīmē, bet „atslauc pienu” no krūts ar viļņveidīgām mēles kustībām, ritmiski ik pa brīdim saspiežot žokļus. Turpinām atbalstīt mazuli tā, lai deguntiņš pieskārās pie krūts, bet viņa vēderiņš būtu cieši jums blakus.

Ko nedrīkst darīt!

• Piespiest ar pirkstu krūti virs mazuļa deguntiņa „lai mazulis nevarētu nosmakt”. Mazuļa deguns ir līdzīgs mātes krūšu formai – tas ir nedaudz pieplacināts, tā sāni ir cieti, tā kā mazulis var brīvi elpot, kad tas ir piespiests pie krūts. Tomēr esiet uzmanīgi, ja jums ir liela krūts (sākot no D izmēra).
• Ciest sāpes, ja bērns ir paņēmis krūti nepareizi vai zīšanas procesā to zīž ļoti spēcīgi, vai ir noslīdējis uz krūtsgalu un varbūt pat pa reizei iekožas tajā. Tādos gadījumos uzmanīgi atlaižam mazuļa žokļus ar mazo pirkstu, ieliekot to mutes kaktiņā, izņemam krūtsgalu un dodam krūti vēlreiz.
• Nervozēt, uztraukties un domāt par problēmām. Paskatieties uz savu bērniņu, ieelpojiet neatkārtojamo viņa „galvas pūciņas” aromātu, sajūtiet mazā, maigā ķermenīša siltumu, pieskarieties pirkstiņiem, ieklausieties jaukajā šņākšanā....Atcerieties to! Ieskatieties gudrajās, gaišajās acīs un pasakiet: „Es tevi mīlu!” Tādēļ mēs barojam ar krūti, lai to visu izjustu un sajustos piederīgi viens otram.

Patīkamu zīdīšanu Jums un saldās piena upes Jūsu mazulim!

28	Publicēts: вторник, 28 ноября 2006 Skatīts 47033

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas