Elja, Elvīra Jansone
No krievu valodas tulkojusi Inese Žēpere

Dzemdības ūdenī

Pasaulē katru dienu ūdenī dzimst simtiem bērnu. Neskaitāmi pētījumi pierāda, ka šāda izvēle nepalielina riskus ne māmiņai, ne jaundzimušajam (līdzīgs pētījums pagājušajā gadā tika veikts arī Rīgas Dzemdību namā). Ja vēl pirms dažiem gadiem dzemdības ūdenī pie mums bija eksotika, tad šodien vannu dzemdībām piedāvā Rīgas Dzemdību nams, kā arī Valmieras, Siguldas, Liepājas un Bulduru dzemdību nodaļas. Māmiņas, kas izvēlējušās dzemdēt mājās, arī bieži vien dod priekšroku dzemdībām ūdenī. Pēdējo gadu laikā man ir laimējies klātienē vērot vairākus desmitus dzemdību ūdenī, un es vēlos dalīties savās atklāsmēs ar jums.

Visvairāk man patīk tas, ka dzemdības ūdenī ir tādas... mierīgas. Visiem – gan māmiņai, gan mazulim, gan arī vecmātei.

Lūk, pienāk brīdis, kad kontrakcijas sākas ļoti aktīvi, un sieviete meklē pozu, kustās, dziļi elpo, vaid, viņai kļūst grūti, un masāža vairs īsti nelīdz. Es saku: „vanna ir gatava!” – un nekas viņu nespēj atturēt no iekāpšanas vannā tajā pašā mirklī. „Ak! Cik labi!” Smaids sievietes sejā pārliecinoši pierāda tūlītējo efektu, kas rodas pēc iegrimšanas ūdenī – nozīmīgu sāpju sajūtu samazināšanos.

Un tālāk skan mierīga mūzika, gaismas ir pieklusinātas, notiek lēna šūpošanās ūdenī, kā bezsvara stāvoklī, un tas viss sievietei ļauj justies droši, rada mājīguma un tās pašas „ligzdiņas” sajūtu, kas palīdz atslābināties kontrakciju laikā. Un tas savukārt palīdz mazulim darīt savu darba daļu – pēc iespējas efektīvāk virzīties uz priekšu. Kārtējo reizi, es, kā vecmāte-iesācēja, brīnos, cik ātri notiek pēdējais dzemdes kakla atvēršanās posms. Un sievietei tas neprasa nekādas papildus pūles.

Izstumšanas fāzē nevajag satraukties. Vecmātes, kas pieņem dzemdības ūdenī, cenšas ievirzīt dzemdības tā, lai sieviete pati tās vadītu. Lai varētu novērtēt progresu, vannas dibenā tiek novietots spogulis. Dažas māmiņas pašas pieņem savu bērniņu, bet dažreiz mazuli noķer tēvs. Protams, vecmāte noteikti būs blakus, un būs gatava jebkurā brīdī palīdzēt, ja tas būs nepieciešams.

Ar prieku un apbrīnu vēroju, kā mazulis „izpeld” ar spirāļveida kustību, kas iesākta, virzoties caur dzemdību ceļiem. Bērniņš tik tiešām kustina rociņas un kājiņas mātes krūts virzienā. Tiklīdz mazulis sasniedz ūdens virsmu, to satver drošas rokas, un mazulis klātesošos parasti sveicina ar īsu kliedzienu, bet, tiklīdz nokļūst pie māmiņas krūts, uzreiz nomierinās. Man ļoti patīk vērot, cik mierīgi ir tie bērniņi, kas pasaulē nāk ūdens dzemdībās. Nabas saite ūdens dzemdībās parasti pulsē ilgāk, un tas veicina maigāku mazuļa adaptāciju jaunajai pasaulei.

Vēl viens novērojums – sievietes pēc ūdens dzemdībām neizskatās nogurušas. Viņas var pilnīgi mierīgi noskaloties dušā, apģērbties un aiziet līdz gultai jau dažas minūtes pēc dzemdībām. Un jau tur veras bērniņā, runājas ar viņu, baro un apspriež savu dzemdību pieredzi, dalās savos iespaidos, it kā tikko vairākas stundas nemaz nebūtu pavadītas saspringtā darbā.

Ūdens dzemdības mazina slodzi visiem to dalībniekiem – gan bērniņam, gan māmiņai un pārējiem ģimenes locekļiem, un arī vecmātei. Tās norisinās mierīgi, skaisti un, kā likums, klusi.

Kāda pētījumu projekta, ko 10 gadu garumā veica Waterbirth International, ietvaros tika aptaujātas sievietes, kuras jau bija dzemdējušas ūdenī. Viens no jautājumiem skanēja šādi: „Vai Jūs plānojat vēlreiz dzemdēt ūdenī?” Tikai viena no 1500 respondentēm atbildēja noliedzoši. Ar lielajiem burtiem un divām izsaukuma zīmēm viņa uzrakstīja NĒ!! Tad viņa novilka bultiņu uz lapas apakšējo malu, kur sīkiem burtiem uzrakstīja: „Šī ir jau septītā reize, man pietiek!”

Rakstu apspriežam šeit

17	Publicēts: четверг, 17 апреля 2014 Skatīts 8168

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas