Diāna Makedonska, DiankaM, sertificēta zīdīšanas konsultante.

Attēlā māmiņa Oļa (ofa) un viņas meitiņa Olīvija, 3,5 mēnešu vecumā

Grims Jelvel, Jeļena Veļičko, stiliste

Foto www.olivestudio.eu

Barošana ar atslauktu pienu ar karotīti

Barojošas mātes dzīvē var gadīties, ka nākas atstāt bērniņu mājās un pašai doties uz mācībām, darbu, pie ārsta vai citās darīšanās. Tad jāpadomā, ar ko un kā pabarot bērniņu. Vislabākais un piemērotākais ēdiens zīdainim ir mātes piens, tāpēc vēlams iepriekš sagatavoties prombūtnei un atslaukt pieniņu.

Nepieciešamība pabarot vai piebarot bērniņu ar atslauktu pienu vai mākslīgo piena maisījumu var rasties arī, ja ir problēmas ar zīdīšanu, piemēram:

• pirmajās dienās pēc piedzimšanas neizdodas pielikt bērniņu pie krūts. Arī, ja piens vēl nav "atnācis", ir ērti noslaukt pirmpiena pilītes karotītē un uzreiz iedot bērniņam;
• mazulis kaut kādu iemeslu dēļ nesaņem pietiekami daudz piena no krūts, un viņš jāpiebaro ar atslauktu pienu vai maisījumu.

Filmās vai reklāmās mēs bieži redzam, kā zīdaiņus baro no pudelītes. Taču zīdīšanas konsultanti visā pasaulē neiesaka izmantot pudelīti, jo ir risks, ka bērns sajauks krūtsgalu ar pudeles knupi. Pudele viņam var tik ļoti iepatikties, ka viņš var sākt niķoties pie krūts vai pavisam atteikties no tās.

Iespējams arī cits scenārijs. Mazulis pirmo reizi paliek bez mammas. Pienāk laiks barot, ... taču bērns neņem pudelīti. Tā var gadīties, jo krūts un pudeles knupja zīšanas tehnikas ir pilnīgi atšķirīgas, un bērniņš vienkārši nesaprot, ko darīt ar pudeles knupi - jo zīst to kā krūti neizdodas.

Ko darīt, ja bērnu pabarot tomēr vajag? Visvienkāršākais un saprotamākais veids - pabarot ar karotīti.

• Šī metode ir pilnīgi nekaitīga zīdīšanai, jo bērnam neradīsies sajukums "krūtsgals - knupis",
• lieliski piemērota visiem vecumiem, tai skaitā jaundzimušajiem,
• tomēr nebūs ērta, ja regulāri jādod lielāks piena daudzums. Toties, ja nepieciešams dažreiz pabarot bērniņu ar atslauktu pienu vai arī nepieciešamas nelielas piebarojuma devas – tad barot ar karotīti būs ērtāk un ātrāk.

Tas ir ļoti vienkārši.

Mums nepieciešama plata krūze vai glāze, lai no tās ērti būtu smelt pienu ar karoti.

Visus traukus pirms barošanas izmazgājam un applaucējam ar verdošu ūdeni (vai novārām), ļaujam nožūt.

1. solis. Novietojam trauku ērtā vietā, lai būtu ērti smelt no tā pienu. Traukam jāstāv stabili, pietiekamā attālumā no bērniņa rokām un kājām.

2. solis. Ņemam mazuli uz rokām pusvertikālā pozīcijā.

Ja bērniņš ir ļoti aktīvs, vicinās ar rokām vai tver karoti, un jums tas traucē, var mazuli ietīt autiņā (šis variants derēs pavisam maziņiem) vai aptīt bērnu ar autiņu vai dvieli tā, lai piefiksētu rociņas.

Tā kā pieniņš var tecēt garām, tad vēlams mazulim apsiet lacīti vai uzlikt uz krūtīm nelielu dvielīti.

Blakus var nolikt dvielīti, lai noslaucītu zodiņu vai rokas.

3. solis. Iesmeļam pienu karotītē. Labāk smelt ne pilnu karoti, bet aptuveni pusi vai trešdaļu.

4. solis. Pienesam karoti pie bērna mutes, pie augšlūpas, un piešķiebjam karoti tā, lai mazulis sajustu, ka tajā ir šķidrums.

Bērniņš pats sāks dzert pienu no karotītes, viņi parasti ātri aptver, kas jādara.

Ja mazulim nesanāk dzert no karotītes, var liet pienu mutītē. Tādā gadījumā karotē iesmeļ pavisam nedaudz piena - aptuveni ¼ tējkarotes.

Iebāžam karotīti nedziļi mutītē un ielejam pieniņu, bet liet vajag nevis taisni mutē, bet mazliet iesāņus, var aiz vaidziņa.

• Ja mazulis negrib atvērt mutīti, var vieglītēm uzspiest ar karotīti uz apakšlūpas.
• Ja bērniņš stumj karoti ārā no mutes ar mēlīti, centieties trāpīt ar karoti uz mēlītes.

Atcerieties! Nedrīkst liet pienu mazuļa rīklē. Sekojiet, lai piens nenokļūtu kaklā, bērns var aizrīties.

Barošanas ritmu regulē pats bērns: cik ātri viņš spēj ēst no karotītes un vai viņam nepieciešamas pauzes atpūtai.

Ja nav ērti barot bērniņu, turot uz rokām, var apsēdināt viņu autokrēsliņā vai šūpuļkrēsliņā, vai barošanas krēsliņā, kuram atzveltne nolaižama pusguļus pozīcijā.

• Krēsliņa stāvokli vēlams nofiksēt, jo 3 - 4 mēnešus vecs bērns var sākt tajā jautri šūpoties. Pirmkārt, tas traucē barošanai, otrkārt, nav droši, jo bērns var aizrīties.
• Ja nepieciešams pacelt autokrēslu augstāk, atcerieties, ka tam jāstāv uz stabilas virsmas. Neizmantojiet ķebli, krēslu utml.

Un visbeidzot pats galvenais – noskaņojums. Kad mazulis ir labā garastāvoklī, barošana noritēs mierīgi.

Zinot, cik bieži parasti bērns ēd, var aptuveni novērtēt, kad viņš gribēs ēst.

Bez tam vērojiet bērnu, viņš pats izrādīs izsalkuma pazīmes. Sākot jau ar pirmajām pazīmēm: atver mutīti, stiepj rociņas pie sejas. Pēc tam izsalkuma pazīmes kļūst izteiktākas: sāk meklēt krūti (ja tiek paņemts rokās, atver mutīti, stiepjas pie krūts, trinas ar deguntiņu), sāk čāpstināt, rāda mēlīti, sūkā pirkstus. Ja sāk barošanu šajā brīdī, tad viss parasti norit mierīgi. Tālāk seko stipra izsalkuma pazīmes - bērns ātrāk elpo, sāk raudāt. Tad jau varētu būt grūti pabarot. Sajūtot piena smaržu, mazulis sāk satraukties, kāpēc viss notiek tik lēni. Pacentieties vispirms bērniņu nomierināt, varbūt novērst viņa uzmanību uz brīdi.

Vēlams sākt gatavoties barošanai savlaicīgi, teiksim, pusstundu iepriekš - sagatavot barošanas vietu, lacīti, dvielīti, tīrus traukus - tā, lai atliek tikai uzsildīt pienu.

Lai veicas! Jums viss izdosies!

Apspriežam rakstu šeit.

30	Publicēts: понедельник, 30 декабря 2013 Skatīts 13122

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas