Elja, Elvīra Jansone
No krievu valodas tulkojusi Inese Žēpere

Kā izvairīties no plīsumiem dzemdību laikā

Manā nu jau trīs gadus ilgajā aktīvajā vecmātes studiju praksē esmu iemācījusies daudzas lietas uztvert mierīgi. Bez trīcošām rokām varu veikt injekciju vai uzlikt intravenozo katetru (lai gan iepriekš pat iedomāties nevarēju, kā gan es varētu IEDURT CILVĒKAM AR ADATU!), ķeizara griezienu vēroju kā mākslu (cik gan veikli, ātri, tīri un pat skaisti darbojas ārsts!). Tomēr līdz pat šim brīdim kaklā sakāpj kamols un man kļūst nelabi, kad redzu, ka ārsts ir paņēmis rokā šķēres un tūlīt raksturīgu skaņu pavadījumā veiks iegriezumu dzemdējošās sievietes starpenē jeb epiziotomiju. Es nespēju un nevēlos pieņemt šo manipulāciju kā normālas dzemdību aprūpes daļu!

Vecmāte, kas ir mana prakses vadītāja, apgalvo, ka viņas 30 gadu ilgajā pieredzē viņa ne reizi nav redzējusi gadījumu, kad epiziotomija bijusi objektīvi nepieciešama.

Turklāt neskaitāmi pētījumi, kas veikti pēdējo gadu laikā, pierāda, ka rutīnas veida epiziotomija nevis samazina, bet gan palielina nopietnu plīsumu risku dzemdību laikā. Ilgstoši pastāvošais uzskats, ka rēta pēc epiziotomijas dzīst labāk un mazāk sāpīgi nekā plīsumi, ir izrādījies nepatiess.

Normālās fizioloģiskās dzemdībās nopietni plīsumi mēdz būt reti. Sievietes ķermenis ir ideāli piemērots tam, lai varētu laist pasaulē bērnu un palikt sveiks un vesels. Ja audi ir nopietni bojāti, tam ir iemesls. Piemēram, bērniņš dzimst, piespiedis rociņu klāt savai sejiņai. Šādā gadījumā mazuļa elkonis ļoti stipri spiež uz audiem, un, ja sieviete guļ uz muguras, tad vienīgais veids, kā mazulis var izkļūt ārā, ir, saplēšot šķērsli. Pavisam cita situācija rodas, ja sievietei izstumšanas periodā ir iespēja brīvi kustēties: viņa maina pozu, nostājas četrrāpus, spiež, balstoties pret palodzi vai ieslīgstot vīra rokās. Viņa jūt, kā slīd viņas mazulis. Ja viņai nesniedz instrukcijas, viņa intuitīvi spiež mazuli tā, kā viņai ir labāk. Vērojot no malas, pieredzējusi vecmāte vai redzēt, kā bērns „iegrozās”, ieslīd iegurnī un slīd uz leju. Ja kaut kur rodas pārmērīgs spiediens, kas var pārvērsties nopietnos savainojumos, sieviete izvairās no sāpēm, mainot pozu. Liekot sievietei dzemdēt dzemdību krēslā, mēs viņai liedzam iespēju ieklausīties signālos, ko sūta viņas ķermenis.

Esmu novērojusi dzemdību namā, ka vecmāte lūdz sievieti dziļi ievilkt un aizturēt elpu un spiest no visa spēka pēc iespējas ilgāk. Jā, tā vecmātes tiek apmācītas vadīt dzemdību otro fāzi vecmāšu koledžā. Tomēr es esmu ieguvusi pavisam citu pieredzi, vērojot to, kā sievietes dzemdē, kad neviens viņas nekomandē. Viņas strādā ļoti dažādi. Dažas vispār neievelk elpu, bet stumj bērnu ar īsām, straujām izelpām: "aaah - ahh - ahh..." - aptuveni tā. Citas sievietes paspiež bērnu kontrakcijas pašās beigās, kāda vispār cenšas ļoti maigi "pieturēt" mazuli tajā vietā, kurā tas ir pats nonācis iepriekšējās kontrakcijas laikā. Acīmredzot, tieši šī stratēģija bieži vien palīdz izvairīties no plīsumiem. Mazuļa galviņa lēnām izstaipa audus, padarot tos elastīgākus.

Vecmātes, kas strādā neatkarīgi, bieži vien piedāvā sievietēm izstumšanas periodu pavadīt ūdenī. Siltais ūdens nodrošina labu asins cirkulāciju audos, un tas mazina traumu risku.

Ja dzemdības norit normāli, visbūtiskākais, lai novērstu plīsumus, ir nodrošināt tādus apstākļus, kuros sieviete dzemdību laikā varēs justies droši un mierīgi, varēs kustēties, mainīt pozas, spiest bērniņu tā, kā saka priekšā viņas ķermenis un mazulis, un izjūtot pieredzējušas vecmātes rūpes un atbalstu.

Bet tas ir tādā gadījumā, ja topošā māmiņa grūtniecības laikā ir lietojusi pareizu uzturu un viņai nav infekciju. Sabalansēts uzturs ir veselīgu audu priekšnoteikums. Savukārt, vaginālās infekcijas grūtniecības laikā vai pat pirms tās krietni paaugstina plīsumu risku.

Tomēr jāņem vērā arī tas, ka, ja mēs šo pašu pieeju (neiejaukšanās principu) pielietosim sievietei, kuras dzemdības tika stimulētas, ir veikta epidurālā anestēzija un kura guļ uz muguras, tad šādā gadījumā plīsumu skaits var stipri pieaugt. Ja tiek izmantoti pretsāpju līdzekļi, sieviete nejūt savu ķermeni tik labi, un tāpēc nevar attiecīgi mainīt pozas. Šādā gadījumā ļoti aktuāla kļūst aktīva vecmātes loma, un viņa sievietei teiks priekšā, kad ir jāspiež, un kad nē, pieturēs audus, palīdzēs izvadīt mazuļa galviņu un vadīs jūsu elpošanas procesu, optimāli palīdzot samazināt plīsumu riskus. Un šajā gadījumā jums būs pilnībā jāuzticas viņas profesionalitātei.

Apkopojot, vēlos pateikt to, ka nopietni plīsumi, kas sievietēm sagādā ciešanas vairāku nedēļu, vai dažreiz pat mēnešu garumā, notiek ļoti reti. Vairumā gadījumu tie ir nelieli bojājumi, kas ātri sadzīst, un sievietēm jau pēc dažām dienām tie tik pat kā nesagādā raizes, un tiem reti mēdz būt ilgstošas sekas. Un šos nelielos plīsumus var novērst, rūpējoties par savu veselību, organizējot drošu vidi dzemdību laikā, izvairoties no nepamatotas medicīniskas iejaukšanās. Dzemdību laikā sievietei ir jābūt iespējai brīvi kustēties un vēlmei dzemdēt ar prieku!

Rakstu apspriežam šeit

02	Publicēts: понедельник, 2 декабря 2013 Skatīts 19622

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas