Sākumlapa  |  Forums  |  Raksti  |  Blogi  |  Galerijas  |  Zīdīšanas konsultanti  |  Nodarbību saraksts
по-русски   latviski

FotoGalerija

Nodarbības


ilifia


nabassaite.lv



FotoGalerija

FotoGalerija

Radošā darbnīca

Pērk un pārdod




irsi
Foto asasirov
No krievu valodas tulkojusi Inese Žēpere


Lai es varētu kārtīgi izzīst pieniņu un nenodarītu tev sāpes barošanas laikā, iemāci mani pareizi satvert krūti. Protams, es arī pats varu mēģināt to satvert, bet ja nu es izdaru ko nepareizi, un tev tas būs nepatīkami? Palīdzi man – pasniedz man krūti tieši mutītē! Krūti visērtāk ir turēt „laiviņā” – četri pirksti apakšā un īkšķis augšā, pie areolas – uz robežas starp brūno un balto ādu. Tad tavi pirksti man netraucēs aptvert krūtsgalu un lielāko areolas daļu.  

Satvēriens ir vissvarīgākā lieta, kas ir jāiemācās māmiņai un mazulim bērna pirmajās dzīves dienās. Pašā pirmajā reizē pie krūts Robčiku man pielika māsiņa dzemdību zālē. Tas bija amizanti – viņa saspieda manu krūtsgalu burtiski „tūtiņā” un vienkārši uzlika Robīti tam virsū. Viņš centās izvairīties, niķoties, bet viņa turēja viņa galviņu un uzreiz grieza to atpakaļ. Pirmās sajūtas – tas kut!

Velc ar krūtsgalu pa manu virslūpu vai pieskaries deguntiņam, un es plaši atvēršu mutīti. Un tagad rīkojies ātri! Tiklīdz būšu plati atvēris muti, palīdzi man satvert krūti, vienkārši uzliekot mani ar mutīti tai virsū.

Tālāk palātā Robi baroju jau pati. Es darīju visu tā, kā ir iepriekš aprakstīts. Protams, darīju to lēnām: ilgi nesanāca pareizi ieņemt pozu, pareizi turēt bērnu, pareizi pielikt pie krūts. Sākumā visas šīs manipulācijas pirms pašas barošanas aizņēma līdz pat 10-20 minūtēm.

Ja kaut kas nesanāca – es neatvēru mutīti pietiekoši plati vai noslīdēju uz krūtsgalu – nepārdzīvo! Pamēģināsim vēlreiz! Paņem mani nost no krūts, ieliekot sava pirksta galiņu manā mutes kaktiņā, paver vaļā žoklīti, izņem krūti un pasniedz to man vēlreiz, lai viss izdotos.

Es nepadevos. Atkal un atkal es sāku no gala. Sākumā bija ļoti bail likt pirksta galiņu mazajā mutītē, bet tas bija jādara, jo es labi zināju, ka mums uzreiz ir jāiemācās pareizs satvēriens. Jo ilgāk mums ievilksies apmācība, jo grūtāk vēlāk būs iemācīties pareizi.

Pārbaudi:

  • manai mutītei ir jābūt plati vaļā;
  • deguntiņam ir viegli jāpieskaras tavai krūtij;
  • apakšējai lūpiņai ir jābūt izvērstai uz āru;
  • tu pat vari ieraudzīt manu mēlīti uz apakšlūpas;
  • var dzirdēt tikai, kā es elpoju un noriju pieniņu
  • tev nav sāpīgi mani barot vai arī sāpes pakāpeniski norimst, tās nepastiprinās.

Mēs ar Robīti ilgi mācījāmies – pirmo nakti dzemdību namā es vispār negulēju, jo Robi nevarēja atraut no krūts. Es nevarēju atslābināties, mēs joprojām mācījāmies: atkal ilgi likāmies pie krūts, niķojāmies, mēģinājām no jauna. Es izjutu gan mīļumu, gan arī dusmas uz sevi, kad redzēju, kā mazulis vēra vaļā mutīti, elsa un pūta, kā dzenis ar degunu sitās pret krūti, bet es tā arī nevarēju pareizi pasniegt viņam to nelaimīgo krūti.

Bet, kad mums beidzot viss izdevās, abi bijām laimīgi – mazulītis šņāc, mamma vēro un priecājas un neizjūt nekādu diskomfortu. Tā ir tāda laime – skatīties, kā sīcītis milzīgā ātrumā ņammā iekšā pieniņu, un tas māmiņai ir kā „orgasms”. Līdz pat šim brīdim es nesaprotu, kur ir tās trakās sāpes, par kurām man stāstīja dažas pieredzējušas māmiņas. Protams, sākumā pat vienkārši nēsājot Pamelai Andersonai aizlienētās krūtis ir grūti un nepatīkami, un jā, kad pieliek bērnu pie krūts ir nelielas sāpes, bet tās ātri pāriet, un vēlāk tās izzūd pavisam. Man nebija nekādu sasprēgājumu, tā kā es ar pārliecību varu teikt: tas nav vienmēr visām, no var izvairīties, tam nedaudz veltot laiku.

Cik bieži mani ir jābaro? Speciālisti uzskata, ka, ja tu mani pie krūts liec retāk nekā 10-12 reizes diennaktī, tad man būs par maz pieniņa. Es viņiem piekrītu, mammīt – jo vairāk, jo labāk! Es vēl nesaprotu, kas ir izsalkums, es vienkārši jūtos uztraucies. Zīšana man palīdz tikt vaļā no šīs nepatīkamās sajūtas, tāpēc es gribu krūti ne tikai tāpēc, lai pieēstos, bet arī, lai nomierinātos un pabūtu kopā ar tevi.

Es neierobežoju Robim zīdīšanu. Es neievēroju nekādus ritmus, ja nu vienīgi to, ka jābaro ik pa 1.5 – 2 stundām. It kā šķiet, ka tas ir nieks, bet – nekā! Es vairākkārt modināju sīko – sākumā gulēšanas laikā viņš kategoriski atteicās ēst, es viņu modināji ļoti ilgi, izmantojot dažādus viltīgus paņēmienus, jo man jau krūtis plīsa vai pušu. Tomēr ēdināšana pēc pieprasījuma var būt arī pēc māmiņas pieprasījuma. Tā kā nebaidieties, ja jūtat, ka viss, vairs nevar izturēt, tad droši modiniet un barojiet mazo, tas ir daudz labāk, nekā iegūt laktostāzi! Attiecībā uz likšanu pie krūts – o, jāāā! To ir daudz, ļoti daudz: kaut kas kaut kur noskanēja – mazais nobijās – pie krūts, nosala kājas pirkstiņš – pie krūts, nepatīk izvēlētā mūzika – pie krūts, sarūgtināja neskūtais tētis – pie krūts! Ir miljons iemeslu! Palīdziet mazajam novērst bailes un uztraukumus ar gardumiņu un māmiņas siltumu.

Ja tu uztraucies, ka es nepietiekami ēdu, tad pārbaudi, vai man pietiek pieniņa. Paskaiti, cik bieži es piesmērēju autiņus: ja es čurāju 12 reizes diennaktī vai biežāk, tad man piena pietiek. Es augu nevienmērīgi, tāpēc nevajag mani svērt katru dienu – pietiek ar vienu reizi nedēļā, var pat vēl retāk. Ir labi, ja es pieņemos svarā no 125 līdz 500 gramiem nedēļā.

Goda vārds, es neuztraucos! Bet vienreiz gan skaitīju čurāšanas reizes... Un, kad mēneša vecumā svari parādīja 5.500 kg, es nomierinājos – tad jau nu noteikti viņam pietiek piena.

Iekārtojies ērtāk, es negribu, lai tev sāktu sāpēt mugura vai notirptu kājas. Sagatavo vairākus spilvenus – tos tu varēsi palikt zem rokām un muguras, lai tev būtu mīksti un ērti. Pirmajās dzīves nedēļās es varu zīst diezgan ilgi; interesanta grāmata vai klusiņām ieslēgts televizors tev neļaus garlaikoties un palīdzēs atslābināties un atpūsties. Barošanas laikā tev var sagribēties padzerties un ēst, tāpēc parūpējies par sevi jau laicīgi: noliec sev blakus ūdeni vai tēju un kaut ko ēdamu. Ļoti svarīgs ir arī ērts apģērbs, kas nekur nespiež un ar kuru varētu viegli apsegt krūti, kad es būšu paēdis.

Mitekļa iekārtošanai es ķēros klāt vēl pirms Robīša piedzimšanas. Steidzamā kārtā tika saskaitīti mājās esošie spilveni, noskatītas barošanas vietas un sarūpēti autiņi. Par neaizvietojamu palīgu kļuva lielais pakavveida spilvens, kas aizvietoja kaudzi parasto spilvenu. Tas atrodas manā viesistabā uz dīvāna. Te ir arī televizors, laptops un virtuve. Ļoti ērti – var pat atbrīvot rokas (uz šī spilvena bērniņš mierīgi guļ pats) un iedzert tējiņu ar cepumiņiem. Autiņi arī ir izlikti pa visu dzīvokli – tad jāpaliek apakšā bēbim, tad kaut kas jāsatīra, un arī manas piena strūklas ne ar ko citu apslāpēt nav iespējams. Toties attiecībā uz apģērbu gan es neiespringstu – pa māju staigāju sporta krūšturī (par laimi ir silts).

Ja zīdīšanas laikā tu būsi mierīga un laimīga, tad arī pieniņš nāks viegli, un es būšu apmierināts.
Izvēlies tādas pozas, kurās tev ir visērtāk pasniegt man krūti, lai es satvertu to pareizi un nenodarītu tev sāpes.

Sākumā es baroju tikai guļus, jo nedrīkstēju sēdēt. Šo pozu es sāku izmēģināt jau dzemdību namā, un, kā jau rakstīju iepriekš, tas aizņēma ļoti daudz laika. Vienreiz pat nācās pasaukt māsiņu, jo nu nekādi nevarēju pielikt Robīti pie vienas krūts. Mājās mēs slīpējām šo prasmi, un godīgi sakot es ļoti priecājos, ka tieši šo pozu mēs apguvām kā pirmo, tā kā naktis no paša sākuma bija mierīgas – iedod krūti un guli tālāk. Bet tad vajadzēja iet tālāk – jau bija apnicis gulšņāt guļamistabā. Tad mēs apguvām „šūpulīša” pozu, kur likām lietā manu maģisko spilvenu, un tad jau nolēmām iemācīties zīst guļot zem paduses, jo es pēkšņi atskārtu, ka man ir sastrēdzis piens. Es ļoti ilgi liku un kārtoju spilvenus, bet kaut kā no tā maz, kas sanāca. Viss izrādījās daudz vienkāršāk, un dīvāna elkoņbalsti bija tieši vajadzīgā augstumā – tā kā viens stūris uz ilgu laiku kļuva par mūsu restorānu. Nu, un pēdējā poza bija „guļot uz mammas krūts”. To mēs nolēmām apgūt, jo ar piena strūklām sāku nošļakstīt nabaga bērnu no galvas līdz kājām. Šī poza man nesanāca ļoti ilgi – lai arī kā es neiekārtotos, man visu laiku bija neērti; Robīts atdūrās ar degunu un sēca (viņam tas acīmredzami nepatika), pēc tam viņš šļūca nost, un es sāku dusmoties.

Un tad vienreiz viss izdevās pats no sevis – mēs barojāmies uz spilvena; tad Robītim palika garlaicīgi, un viņš pieprasīja, lai pamaina viņa ķermenīša stāvokli; es viņu pārliku pār plecu un pati paliku sēdēt un skatīties televizoru. Pēc kāda laika Robīts sāka dīdīties, bet man bija tik nogurušas rokas, lai atkal turētu viņu „šūpulītī”, ka es vienkārši mazliet nošļūcu līdz pusguļus stāvoklim un sāku lēnām laist Robīti sev uz vēdera. Bet Robītim pa ceļam kaut kā izdevās pieķerties pie krūts, un tā mums spontāni sanāca poza „es pie mammas – vēderiņš pie vēderiņa”. Tagad trīs pozas, kas mums ir iegājušās, ir šīs: pa nakti – guļus, pa dienu – šūpulītis un guļus uz krūts.

Konsultanta komentārs

Natālija Širogorova, sertificēts krūts ēdināšanas konsultants
Foto: Olivestudio

Mazulis piedzimst ar stipri attīstītu zīšanas refleksu, bet viņam nav zīšanas prasmes. Māmiņas un bērna uzdevums ir iemācīties krūts ēdināšanu; jaundzimušajam – jāapgūst prasmi pareizi satvert krūti, un māmiņai – pielikšanas pie krūts tehniku. Kas tad ir nepieciešams, lai krūts barošana sagādātu prieku gan māmiņai, gan jaundzimušajam? Lai māmiņa varētu barot bez nepatīkamām un sāpju sajūtām? Lai mazulis nenogurtu, nerītu gaisu un labi pieņemtos svarā? Dažkārt nākas konsultēt māmiņas pa telefonu, izstāstot pareiza satvēriena pamatprincipus. Uzskaitīšu tos arī šeit. Sāksim ar to, kā ir jātur krūts un kādā pozā ir vieglāk pielikt pie tās mazuli.

Pirmkārt, māmiņai pašai būtu jāiekārtojas ērti, apliekot sev apkārt spilvenus. Pirmajos mēnešos zīdīšanas reize var būt diezgan gara, un ir ļoti grūti ilgstoši nekustīgi sēdēt vienā pozā – muskuļi sasprindzinās, sāk sāpēt mugura, māmiņa domā tikai par to, kad beidzot mazulis atlaidīs krūti. Domājam par savu komfortu. Var apsēsties uz dīvāna, lai tā atzveltne kalpotu par balstu jūsu mugurai, labi, ja var zem kājām palikt kādu ķeblīti, lai celīši būtu augstāk. Uzlieciet sev uz ceļgaliem pakaviņu vai spilvenu, uz kura varēs noguldīt mazuli. Bērniņu liekam tā, lai viņš gulētu jūsu krūts augstumā, uz sāniem, vēderiņš pretī mammas vēderam, rociņas uz krūtīm, raugāmies, lai apakšējā nepaslīdētu mammai zem paduses. Pirmajās dienās, kamēr šī prasme vēl nav apgūta, ir labi pielikt bērnu pie krūts „krusteniskā šūpulīša” pozā. Māmiņa tur bērnu ar pretējo roku, t.i. liekot pie kreisās krūts, mazuli turam ar labo roku, pieturot visu muguriņu un galviņu. Tādā pozā māmiņa var vadīt bērniņu, uzliekot viņa galviņu sev uz krūts.

Kā turēt krūti?

Ir svarīgi, lai māmiņas pirksti netraucētu bērnam satvert areolas lielāko daļu. Māmiņa saspiež krūti krociņā, īkšķis virspusē, paralēli mazuļa virslūpiņai. Īkšķītim ir jābūt aiz areolas, lai zīdainim būtu iespējams paņemt krūti, un viņš nenoslīdētu uz krūtsgalu, atduroties pret mammas pirkstiņu. Pārējiem 4 pirkstiem ir jābūt zem krūts, arī aiz areolas robežas. Dažām sievietēm areola ir neliela, tādā gadījumā pirkstiņus var turēt vēl tālāk. Saspiestā krūts ir jātur horizontāli. Atceramies par sviestmaizes principu – no tās nevar nokost, ja maizes šķēli tur vertikāli. Tāpat ir arī ar krūti.

Turam krūti ērtā krociņā, velkam ar krūtsgalu no bērna deguntiņa pa virslūpiņu, gaidām, līdz viņš maksimāli plati atver mutīti. Tajā brīdī „uzliekam” viņu uz krūts. Kas mums ir jāiegūst? Mazuļa lūpiņas ir vērstas uz āru, viņš ir satvēris areolas lielāko daļu, īpaši apakšējo daļu, nav čāpstinošu skaņu, vaidziņi nav ievilkti, bērna žoklītis veic zīšanas kustības, mēlīte atrodas uz apakšlūpas.

Māmiņa var sajust sāpes satveršanas brīdī, pēc dažām sekundēm sāpes pāriet.

Ja apakšējā vai augšējā lūpiņa bērniņam ir vērsta uz iekšu, tad var uzmanīgi ar savu pirkstiņu to pagriezt uz ārpusi.

Ja sāpes nepāriet, ielieciet savu mazo pirkstiņu mazuļa mutes kaktiņā, lai viņš varētu aizsniegt krūti, netraumējot krūtsgalu

Atkārtojiet vēlreiz, nebaidieties. Mācīšanās var aizņemt kādu laiku, jo māmiņa nekad iepriekš nav likusi pie krūts mazuli, viņai ir jātrenējas.


Rakstu apspriežam šeit
Citāti ņemti no KKM projekta Es par mātes pienu! bukletiem




14

Publicēts: понедельник, 14 ноября 2011
Skatīts 9413





© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas



Рига, Латвия
Pirmd., 18/12
vakars

nedaudz mākoņains

/images/weather/n_1_10_0_0.jpg
0°..-2°

Vējš DR, 1-3 m/s
Atm. spiediens 767..769 mm
Otrd., 19/12
nakts

mākoņains

/images/weather/n_2_10_0_0.jpg
0°..-2°

Vējš DR, 1-3 m/s
Atm. spiediens 766..768 mm
Otrd., 19/12
rīts

apmācies

/images/weather/d_3_10_0_0.jpg
-1°..1°

Vējš DR, 1-3 m/s
Atm. spiediens 766..768 mm
Otrd., 19/12
diena

apmācies

/images/weather/d_3_10_0_0.jpg
2°..4°

Vējš R, 0-2 m/s
Atm. spiediens 766..768 mm

Piedavāts Gismeteo.Ru

Tagad portalā 637 viesu un 105 lietotāju.
Ja Jums ir vispārīgi jautājumi, lietišķi piedāvājumi vai ieteikumi, uzrakstiet mums vēstuli
© KKM Klubs 2006 — 2015