Kopš agrās bērnības sportiste, teicamniece, pat pioniere, pēc tam vienkārši strādājošs cilvēks, kaut kas līdzīgs darbaholiķim, tad vienkārši sieva un māmiņa, tad māmiņa kvadrātā, bet tagad jau lepni – kreatīvā māmiņa.

Pats galvenais jautājums – kā es visu māku paspēt. Neskaitot to, ka esmu radošā māmiņa, visi pārējie tituli man vēl aizvien pieder (nu, pionieri gan vairs neeksistē).

Es arī tagad varu ilgi un cītīgi strādāt (kaut arī mans personīgais rekords -tikai trīs brīvdienas mēnesī - vēl nav pārspēts), kamēr nesasniegšu vēlamo rezultātu. Es uzlieku sev latiņu un lecu tai pāri. Bieži tas notiek nesāpīgi un viegli, ber gadās arī, ka mūza nenāk, ir daudz ideju, bet tieši šīs idejas tieši šajā brīdī tieši šim cilvēkam galīgi neder... (es domāju, ka šādas situācijas noteikti gadās daudzām radošajām māmiņām). Tad es atslēdzu savu iedzimto perfekcionismu un soļoju tālāk. Galvenais ir neapstāties, jo kustībā ir dzīve. Ir jāiet uz priekšu, jāaug un jāattīstās. Mans galvenais dzīves likums ir nenolaist rokas. Nesasniedzamas virsotnes neeksistē, mēdz būt daudz šķēršļu un grūtību, bet no tiem nav jābaidās, un tad viss izdosies.

Es esmu cilvēks, kuram patīk pārmaiņas. Varbūt tāpēc manā dzīvē pirms gada strauji ienāca kreatīvs. Bērnībā es ļoti skaisti zīmēju, kādu tikai nākotni man nepareģoja – teica, ka es bušu multiplikators, dizaineris, mākslinieks... Bet es aizgāju mācīties psiholoģiju. Tiesa gan, es laicīgi apstājos. Mani ir viegli aizvainot un, ņemot vērā to, ka es vienmēr un visur meklēju taisnīgumu, var noteikt diagnozi „nekam nederīgs psihologs”...

Cita lieta ir kreatīvs...

Mana aizraušanās ar kreatīvu sākās pēkšņi. Draudzene uzdāvināja man „pušķi”, kas bija ļoti skaists, taisīts ar mīlestību un īpašu dvēseles siltumu. Es biju satriekta un aizrāvos... Toreiz pie sevis nodomāju - vai tad es tā nevaru?..

1. Afinka-Ņinka . grezna blondīne ar garām kājām, ikviena vīrieša sapnis. Bet šis sapnis jau pieder vienam vīrietim (paveicās vai nē?) un ir stingri piesiets viņam klāt ar diviem bērniem. Neskatoties uz visām anekdotēm par blondīnēm,viņa ir gudra un vērīga. Ļoti radoša būtne, viņas darbi sajūsmina un iekāro. Ir mierīga jebkurā situācijā, jūt līdzi un ir vienmēr gatava palīdzēt. Nav apdalīta ar humora izjūtu, vienmēr ir gatava smieties, pat par sevi. Cik labi, ka viņa ir!

2. Ņinka – Afinka – KKM māmiņa, kuru es pazinu virtuāli jau ļoti, ļoti sen, kopš KKM pirmsākumiem. Viņa ir „savējā”. KKM virtuālajā sabiedrībā ir ļoti daudz cilvēku. Ir tādi, kurus pieņem kā „savējos” un izturies pret viņiem ar lielāku uzticību, ja to tā var nosaukt. Var ieskaitīt naudu kontā – nepazudīs, vai palūgt kaut ko kādam nodot, nepazaudēs. Daudz ko var – „savējā”.
Par to, cik negaidīti atklājās Ņinas radošais talants, es joprojām esmu šokā un sajūsmā. Tāds talants tika tik ilgi izturēts un slēpts – kā labs vīns.

Tagad, kad esam pazīstamas reālajā dzīvē, man ir tāda sajūta, ka ir cilvēks, uz kuru var paļauties jebkurā brīdi, kad ir vajadzība.

3. Kad kreatīvo māmiņu rindās iekļāvās Ņina, tas bija KAUT KAS – kā eksplozija. Tik kautrīgi „sveiciens visām” un ŠEDEVRA bildīte.
Sieviete, kurai piemīt lieliska mēra, gaumes un stila izjūta. Atbildīga, uz viņu var paļauties, vienmēr ir gatava palīdzēt. Tajā pašā laikā viņa ir ļoti pieticīga un klusa, brīnišķīgs cilvēks!
Es esmu priecīga, ka darbojamies kopā, un ceru, ka mēs draudzēsimies, jo negribas pazaudēt tādu cilvēku no savas dzīves, tādu cilvēku ir maz un viņi ir jāsaudzē.

4. Ņinu pazīstu kā fotogrāfu. Man patīk vakaros, kad bērni jau guļ un vīrs ir pabarots un apmierināts, apspriest visu, kas ir saistīts ar fotogrāfijām un fotografēšanu. Ja mēs kaut ko nezinām, tad griežamies pie Asjas un Olives un lūdzam viņu profesionālo padomu.

Vēl Ņina ir masu iepirkumu meistars (bruņurupuči pat blakus nestāv), viņa mīl savu suni un viņai patīk braukt džipam pie stūres. Zinu, ka radoši darbojās un tas viņai labi izdodas, ja jau KKM ir atzinis viņu par labāko kreatīvo māmiņu. Viņa ir ļoti maiga, godīga un jautra Afinka. Mīlu viņu no visas sirds.

5. Ņina ir pozitīvs cilvēks. Mēs netiekamies bieži, bet negatīvo attieksmi no viņas neesmu manījusi. Nu varbūt tikai tad, kad viņa ir satraukta/sarūgtināta, bet tas tikai parāda, ka viņa ir labsirdīgs cilvēks. Bet viņa ir labsirdīga, jā, tik tiešām. Ar viņu ir viegli komunicēt. Kaut kā sanāk uzreiz un viegli. Nav daudz tādu cilvēku, kurus ieraugot Skype, vienmēr priecāsies, tāpēc ka pastāstīs kaut ko jauku vai pajautās kaut ko interesantu, vai nosūtīs daudz saulīšu un puķīšu. Vēl viņa vienmēr zina, ko viņa grib, un realizē to dzīvē, citreiz neiedomājami ātri. Tas ļoti atvieglo dzīvi citiem un arī mobilizē. Pamēģini tik klusiņām pastāvēt blakus viesuļvētrai…Un vēl viņa taisa kaut kādus neiedomājamus konfekšu pušķus, audzina neiedomājami līdzīgus bērnus un absolūti neiedomājamu suni un viņai izdodas nofotografēt neiedomājamus portretus. Visa viņa tik neiedomājama!

6. „Sportiste, komjauniete un vienkārši skaistule!” – pirmais, kas nāk prātā, mēģinot raksturot Afinku.

Sāksim no gala:

- Sportiste? Jā! Jau kopš pašas bērnības Ņina nodarbojās ar vingrošanu, taisīja špagatu un locīja muguriņu. Kad paaugās, kardināli mainīja nodarbošanos un sāka apmeklēt KARATĒ nodarbības. Karatē jostas viņa mainīja vienu pēc otras. Īsta sieviete! Kaut arī sportistes karjera ir pagātnē, viņas figūru var apskaust – nav neviena liekā kilograma.

-Komjauniete? Nu te es esmu šāvusi pār strīpu. Komjaunieši beidza eksistēt pirms Ņina sasniedza komjauniešu vecumu.

- Un vienkārši skaistule! Te nav ko piebilst!

Pēdējā laikā Skype Ņinu vairs nevar atrast, viņa ir līdz ausīm kreatīvā. Pirms gada viņa pamēģināja uztaisīt savu pirmo konfekšu pušķi un gada laikā ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Es atceros, kā viņa mēģināja sabāzt pirmajā pušķī pilnīgi visas pērlītes, zariņus, bantītes un visu pārējo, kas bija sapirkts, neskatoties uz galīgo „rosolu”. Bet tagad – kādi darbi viņai rodas!!! Un pierādījums tam ir Labākās radošās māmiņas tituls.

Viņas galvenais nopelns ir tas, ka viņa ir divu bērnu māmiņa! Bērni no māmiņas neatpaliek - apbrīnojami. Es varu tikai apskaust viņas izturību. Ja teica „NĒ”, tad nu tiešām ir „NĒ”. Un viņu nevar iežēlināt ar „Māmiņ, lūūūūdzu!”

Vispār viņa ir gaišs, labsirdīgs un atsaucīgs cilvēks!

Publicēts: четверг, 18 августа 2011
Skatīts 5408