Marija Majorskaja

No krievu valodas tulkoja Anna Brikmane

Dzemdības – tā ir nopietna pārbaude jebkuras māmiņas organismam. Nav svarīgi, vai tās turpinājās dažas stundas vai dienas, to rezultātā sievietes dzīvē iestājās kardinālas izmaiņas un visu sistēmu un orgānu pārveidošanās turpmākai mazuļa zīdīšanai un audzināšanai. Šīs pārmaiņas nevar notikt īsā laikā. Dažas no izmaiņām sieviete ievēros uzreiz, bet ļoti nopietnas izmaiņas norisināsies visas turpmākās nedēļas.

Kam būtu jāizmainās?

Dzemde atgriežas sākotnējā izmērā. Atjaunojas gļotāda dzemdes dobumā. Tas viss notiek līdz ar pēcdzemdību izdalījumu – lohiju – izdalīšanos.

Visiem iekšējiem orgāniem, kurus auglis nobīdīja grūtniecības otrajā pusē, ir jāatgriežas savās parastajās vietās. Daži no tiem arī atgriežas savā parastajā, pirmsgrūtniecības izmērā. Visi orgāni, kas grūtniecības laikā strādāja ar divkāršu slodzi, piemēram, mātes sirds, aknas, nieres – pamazām pierod darboties kā iepriekš.

Dzīst sastieptās saites. Kauliņi, kas pašķīrās dzemdību laikā, zaudē savu kustīgumu, un iespējams, tagad novietosies citādāk.

Dzīst mātes mīksto audu mikrotraumas, plīsumiņi un citi bojājumi. Nopietno pārrāvumu vietās formējas rētas.

Lielas pārmaiņas notiek endokrīnajā sistēmā. Viens no sievietes endokrīnās sistēmas orgāniem ir aizgājis – tā ir placenta, kas uzturēja nepieciešamajā līmenī ne tikai mazuļa hormonus, bet arī regulēja hormonālo līmeni sievietes organismā. Pārējie sievietes iekšējās sekrēcijas dziedzeri mainās – to izmēri samazinās, jo grūtniecības un dzemdību laikā tie darbojās paaugstinātā slodzē. Tomēr augstu sekrēcijas līmeni saglabā tie hormoni, kas nodrošina laktāciju.

Notiek izmaiņas krūšu dziedzeros. Tie it kā pielāgojas tieši tā zīdaiņa barošanai, kurš ir piedzimis šai māmiņai. Sākot no dažiem pirmpiena pilieniem, organisms pamazām iemācās producēt bērna vecumam un vajadzībām atbilstošu pieniņu. Laktācijas nostabilizēšanās prasa diezgan ilgu laiku un tās rezultātā būtu jāiestājas nobriedušas laktācijas stadijai.

Kā jau minēts iepriekš, tas viss nevar notikt uzreiz. Pārejas posms, visu funkciju atjaunošanās un jauna stāvokļa – laktācijas – nostabilizēšanās ilgst aptuveni 6 nedēļas. To, cik sekmīgi ies šis periods, ļoti ietekmē tas, kādas bija dzemdības.

Bioloģiski dabīgas dzemdības nodrošina, ka sievietes organismā nostrādā mehānismi, kas ļauj viņai atjaunoties viegli un bez sarežģījumiem. Šie mehānismi tiek iedarbināti, ja dzemdību gaita atbilst dabiskajai shēmai, tātad, ja tās notiek drošā vietā – „ligzdā”, kurā nav iejaukšanās un ielaušanās draudu, kurā sieviete jūtas aizsargāta un dzemdē tik ilgi, cik tas ir nepieciešams viņai un viņas mazulim. Normālā situācijā visu dzemdību laiku sievietes organismā ir paaugstināts endorfīnu – „laimes” hormonu līmenis, kas savu augstāko koncentrāciju sasniedz bērna dzimšanas brīdī. Parasti tādās dzemdībās nav sāpju kontrakciju laikā, un organisms paspēj sagatavoties katram dzemdību posmam. Tieši sievietes pašas izstrādāto endorfīnu augstais līmenis veicina mātes instinkta ieslēgšanos, tas ļauj viņai sajust milzīgu prieku, kopjot savu bērniņu.

Zīdīšanas kvalitāti un ērtību ietekmē ne tikai endorfīnu līmenis, bet arī savlaicīga bērna pirmā pielikšana pie krūts. Tā var būt pilnvērtīga tikai pēc tam, kad mazulis ir nodemonstrējis meklēšanas refleksu, kas notiek pirmajās 20-30 minūtēs no piedzimšanas. Tad šis mazulis, savlaicīgi pielikts pie krūts, zīž nevis 10-15 minūtes, bet pusotru-divas stundas pēc kārtas! Ideālā situācijā, pirmā stunda ir dabīgs dzemdību nobeigums: tā ir tā balva, kuras dēļ māmiņa tā centās un gaidīja 9 mēnešus, un viņai ir jāpārliecinās ar visiem saviem jutekļiem, ka viss ir kārtībā – jāpatausta, jāpaglāsta, jāpaspaida, jāapskata, jāpasmaržo, jāpiekļauj, jāpieliek pie krūts. Sava oksitocīna un prolaktīna pastiprināta izdalīšanās dod pirmo atspērienu visaptverošai mātes mīlestības sajūtai, kas ļaus viņai pārvarēt visas turpmākas grūtības.

Tātad, endorfīni, prolaktīns un oksitocīns ļauj māmiņai ne tikai pārdzīvot sekmīgas dzemdības, bet arī tik pat sekmīgi atjaunoties pēc tām. Patiešām, visā šo 6 nedēļu gaitā visi procesi notiek paši par sevi un neprasa no mātes nekādu īpašu rīcību vai procedūras. Viss, kas viņai būs nepieciešams, ir miers un mazulis pie krūts!

Vispārīgas rekomendācijas pēc dzemdībām:

• Pirmās 3 diennaktis māmiņa burtiski guļ kopā ar bērniņu. Tas ļauj visiem orgāniem sākt pamazām iekārtoties un atgriezties savās vietās, un māmiņai – iemācīties pareizi un kārtīgi pielikt bērniņu pie krūts. Pirmajās dienās bērniņš neprasa pārāk sarežģītu kopšanu. Tāpēc māmiņa spēj paveikt visas nepieciešamās darbības, pat neceļoties no gultas.

• Dzemdes saraušanās notiek regulāri, pateicoties mazuļa regulārai zīšanai. Papildus tam, māmiņa varētu laiku pa laikam gulēt uz vēdera un dažas reizes pagulēt uz auksta (ar ledu pildīta) termofora. Bet dažādas zāļu drogas: tonizējošas, pretiekaisuma, pret asiņošanu vai dzemdi savelkošas, vajadzētu piemērot tikai ārkārtējos gadījumos.

• Īpaša uzmanība jāpievērš tikai higiēnas pasākumiem. Vēsturiski, dzemdniecībā ir pieņemts uzskats, ka tieši higiēnas normu neievērošana bija par iemeslu tik augstam pēcdzemdību mirstības līmenim mūsu senču vidū. Arī ņemot vērā iespējas ārstēt gandrīz jebkādu infekciju, mūsdienu māmiņai joprojām ir vērts parūpēties par sevi pirms sāktu rasties šādas problēmas. Regulāra un rūpīga dzimumorgānu apmazgāšana un tai sekojošā intīmās zonas aprūpe ar dezinficējošo zāļu tinktūru ne tikai aizkavēs pēcdzemdību infekciju rašanos, bet arī palīdzēs brūču un jēlumu dzīšanai. Tik pat efektīga izrādās „cietušo” vietu ventilēšana gaisā. To var nodrošināt dažas dienas atturoties no biksīšu valkāšanas un daudz laika pavadīt guļus ar apakšā paklātu autiņu, nevis turēt paketi starp kājām.

• Īpašs uzturs šajās dienās ir nepieciešams tikai sievietēm ar lieliem plīsumiem. Turklāt, parastos apstākļos, māmiņai nav nepieciešami nekādi uztura (un šķidruma) ierobežojumi. Slāpes kaitē pilnvērtīgai laktācijas nostiprināšanai, tāpēc sieviete drīkst dzert tik daudz, cik viņa vēlas.

• Šīm dienām sekojošās nedēļas laikā māmiņas parasti sāk kustēties daudz aktīvāk. Pirmkārt, viņas dzen arvien pieaugošā mazuļa aktivitāte. Mazulis pamazām adaptējas apkārtējā pasaulē, un vienmēr gaida māmiņas palīdzību – pat vissīkāko savu vajadzību apmierināšanā. Savlaicīga praktisku bērna kopšanas paņēmienu apgūšana sniedz māmiņai daudz priecīgu brīžu un piepilda viņas sirdi ar gandarījumu ik reizi, kad kaut kas izdodas. Tāpēc pieredzējusi padomdevēja ir tik pat nepieciešama ātrākai nedēļnieces atlabšanai, kā, piemēram, miegs vai ūdens. Kopš senseniem laikiem jauno māmiņu mācīja, konsultēja, viņai palīdzēja. Arī mūsdienu sievietei ir nepieciešama apmācība. Tā pataupīs nedēļnieces psihoemocionālo mieru, palīdzēs viņai apzināties sava bērniņa vajadzības un ļaus viņai efektīgi plānot savu laiku un spēkus.

• Otrkārt, māmiņas pašsajūta jau ļauj darīt daudz vairāk, lai arī vēl ne visu. Vēl joprojām zīdīšana guļus pozā liekas visērtākā. Tāpēc māmiņa joprojām daudz laika pavada guļot blakus mazulim. Tādu režīmu drīzāk varētu nosaukt par „pus-gultas”, jo māmiņas arvien drošāk un drošāk sāk pārvietoties pa māju, tikai, jāpiebilst, kopā ar savu bērniņu.

• Pārvietojoties pa māju ar zīdaini uz rokām, pagaidām nevajadzētu valkāt krūšturi. Krūts āda adaptējas zīdīšanas procesam tieši 10-14 dienas, un šajā laika posmā tai ir nepieciešams kontakts ar gaisu. Brīvi pieguļošs, vienkāršs T-krekls vai viegls krekls aizsegs krūtis no ārpuses, bet krūšturi labāk atstāt izejamajiem pasākumiem. Šī noteikuma vienīgais izņēmums – sievietes ar ļoti masīvām un smagām krūtīm. Viņām varētu patiešām būt neērti pārvietoties pa māju bez krūštura.

• Jāatzīmē, ka pēc bioloģiski dabīgām dzemdībām, ar krūtīm (izņemot ādas pielāgošanos) nekas ārkārtīgs nenotiek. Parasti sievietei nesagāda nekādas neērtības (izņemot nelielu smaguma sajūtu) ne pirmpiena sastāva maiņa, ne piena atnākšana. Krūts un mazulis pielāgojas viens otram. Šī pielāgošanās notiek dabīgi un neprasa papildus krūts piena atslaukšanu vai kādas citas nepatīkamas darbības. Nepatīkamas sajūtas parasti pāriet diennakti pēc visstiprākā piena pieplūduma. Tāpēc jāatceras, ka pēc neilga laika producējamā piena daudzums būs tieši tāds, kāds bērniņam ir nepieciešams, un ne vairāk!

• Līdz 6-nedēļu termiņa beigām atlikušais laiks parasti māmiņai paskrien nemanot. Katra diena atnes tik daudz jauna, ka māmiņa pārstāj sekot laikam. Māmiņa pamazām apgūst mākslu apvienot mājsaimniecību ar bērna kopšanu. Tā kā bērniņš nepārtraukti aug, bet māmiņa pagaidām tikai mācās orientēties viņa ikdienišķajās vajadzībās, daudz viņas laika pieprasa gan viens, gan otrs. Mazā cilvēciņa ritmi pagaidām ir ļoti īsi, tāpēc māmiņa sevis vai bērniņa kopšanai var veltīt tikai īsus nepārtrauktus brīžus. No vienas puses, arī māmiņai šobrīd ir pietiekami daudz laika, lai atpūstos, viņai tas šobrīd ir tik nepieciešams – jo katru zīdīšanas reizi viņa atpūšas, pavadot šo laiku, iekārtojoties ērtā pozā blakus zīdainim. No otras puses, tas mudina viņu aktīvi apgūst arvien jaunus bērna nēsāšanas (hendlinga) paņēmienus un arī dažādas jaunas, „virtuozas” zīdīšanas pozas. Un tas aizņem gandrīz visu viņas laiku, tāpēc galvā pat nenāk domas par īpašu fizisku vingrošanu vai pastaigām! Turklāt šādas aktivitātes ļauj arvien labāk un labāk pārvaldīt pašas ķermeni, kas pakāpeniski atgriežas formā.

• 6 nedēļu beigās sieviete pēc bioloģiski dabīgām dzemdībām parasti pilnīgi ir iejutusies jaunajos apstākļos, meistarīgi zīda mazuli jebkādā pozīcijā, lieliski saprot viņa vajadzības, un viņai paradās laiks – un arī vēlme – satikties ar citiem. Visu šo rūpju dēļ viņa pat nepamana, ka šajā laikā ne tikai iemācījusies daudz jauna, bet arī fiziski ir pilnībā atjaunojusies.

Principā, sievietes dzīvesveidam (uzvedībai) vajadzētu atbilst šai shēmai, pēc jebkādām dzemdībām. Tomēr tās dzemdības, kuras neiekļaujas dabai paredzētā shēmā, notiek citādāk, un tas ietekmē sievietes hormonālo līdzsvaru un ievieš noteiktas īpatnības un izmaiņas pēcdzemdību atjaunošanās procesos.

Pirmkārt, dzemdības, kas nenotiek „ligzdā”, organismam rada papildus stresu. Dabā ir paredzēts, ka māmiņa, kas nav atradusi savu „ligzdu”, ir bīstamā situācijā, un ir nepieciešamas mobilizēt visus resursus! Diemžēl kā pirmais resurss tiek izmantots adrenalīns, kas kontrakciju laikā pastiprina saspringumu, palielina sāpes, un, rezultātā, samazina māmiņas endorfīnu līmeni. Līdzi endorfīniem samazinās arī pārējo hormonu, kas veicina patvaļīgas dzemdības un dabīgu pēcdzemdību periodu, līmeņi. Tas, galvenokārt, ietekmē sievietes pašsajūtu un viņas audu reģenerācijas un atjaunošanās spējas.

Jāpiebilst, ka „ligzdas,” – resp., apdzīvotās vietas, ar mātei „pazīstamu” bakterioloģisku vidi, trūkums, ir infekciju rašanās riska faktors.

Turklāt hormonālā fona svārstības traucē laktācijas procesu stabilizācijai. Stresa apstākļos varētu rasties daudz vairāk piena, nekā mazulim ir nepieciešams, vai arī tā rašanās varētu kavēties. Nemaz nerunājot par to, ka tas paaugstina mastītu u. c. krūts problēmu risku, nestabila laktācija ļoti traucē mātes un mazuļa savstarpējai sadarbībai. Tā kā šie procesi nekādā veidā nav saistīti ar mazuļa stāvokli, kļūst arvien grūtāk rūpēties par viņu, un prieka vietā sagādā māmiņai būtiskas neērtības līdz pat aizkaitinājumam.

Turklāt, visi šie apstākļi, – paaugstināts stresa hormonu līmenis, zems endorfīnu līmenis, aizkavēta brūču dzīšana, grūtības ar laktāciju, var izraisīt pēcdzemdību depresiju.

Ja māmiņa tiek nošķirta no bērniņa, vai pat dzemdē ar operācijas palīdzību, var rasties vēl vairāk grūtību.

Lai izsargātos no šādām sekām, māmiņai nepietiks ar vienkāršu vispārīgo rekomendāciju pildīšanu. Te ir daži ieteikumi, kuri būtu jāievēro, lai atjaunošanās noritētu samērā „gludi”.

Papildus rekomendācijas atjaunošanai pēc klīniskajām dzemdībām

Sabojāts hormonālais fons šajā periodā diktē sievietei ne gluži loģisku rīcību, kura var tieši kaitēt viņas veselībai. Tādēļ bioloģiski dabīgu dzemdību trūkuma gadījumos sievietei NEDRĪKST PAĻAUTIES UZ SAVU INTUĪCIJU. Vislabāk rīkoties, ņemot vērā informāciju par pēcdzemdību procesu dabīgo bioloģiju, bet ja tās trūkst – vērsties pie speciālistiem.

Jāatceras, ka līdz organisms ir pilnībā atjaunojies pēc klīniskajām dzemdībām, inficēšanās iespējamība IR ĻOTI AUGSTA, tāpēc ir JĀIZVAIRĀS NO INFEKCIJU VEICINOŠAS VIDES IZVEIDOŠANAS, respektīvi, ir nepieciešama atbilstoša kopšana, pirmām kārtām – dzemdes, visu brūču, vēlāk – arī krūšu kopšana.

NAV IETEICAMS IET ĀRĀ, kamēr nav pagājušas 6 nedēļas vai vismaz 1 mēnesis pēc dzemdībām! Pat vismazāka saaukstēšanās varētu izraisīt infekciju aktivēšanos. Šī paša iemesla dēļ nevajadzētu staigāt mājās basām kājām, izģērbtai, kā arī mazgāties vannā vai peldēties atklātās peldvietās.

LĪDZ 6-NEDĒĻU TERMIŅA BEIGĀM NEDRĪKST VILKT PĒCDZEMDĪBU JOSTU (BANDĀŽU) VAI NODARBOTIES AR FIZISKAJIEM VINGRINĀJUMIEM. Jebkāda iedarbība uz vēdera dobuma orgāniem, kas vēl nav ieņēmuši savas „likumīgās” vietas, varētu izraisīt gan šo orgānu novietošanās izmaiņas, gan arī iekaisumus, kas, iespējams, varētu pāriet uz dzemdi vai krūtīm.

Pirmajās 2 nedēļās pēc dzemdībām ir nepieciešams REGULĀRI LIETOT DZEMDI SAVELKOŠAS VIELAS. Pēc iespējas ātrāka dzemdes savilkšanās ir veids, kā izvairīties no iespējamas infekcijas, un vislabākā infekciju rašanās profilakse. Vispārīgā gadījumā tās var būt vienkāršas zāles – ganu plikstiņš, pelašķis, nātre. Pieļaujams būtu lietot arī homeopātiskus līdzekļus vai pat ārstnieciskās vielas, ko izrakstījis ārsts.

Sākot ar 6. dienu pēc dzemdībām ir nepieciešams veikt PĒCDZEMDĪBU DEPRESIJAS PROFILAKSI, dzerot nomierinošas tinktūras vai atbilstošus homeopātiskus līdzekļus vismaz 2 nedēļu garumā.

Ja māmiņa ir nošķirta no mazuļa, ir nepieciešams organizēt regulāru KRŪTS PIENA ATSLAUKŠANU. Tas aizkavēs mastīta rašanos un veicinās laktācijas nostabilizēšanos. Nošķiršanas gadījumā atslaukšanu veic apmēram reizi 3 stundās.

Pieniņam atnākot, ir nepieciešams atslaukt krūtis ja bērniņš tiek turēts atsevišķi no māmiņas, vai nepārtraukti likt mazuli pie krūts, ja viņš ir blakus. Visā piena pieplūduma laikā būtu jāierobežo uzņemamais šķidrums līdz 3 glāzēm diennaktī.

NEPIECIEŠAMS PĒC IESPĒJAS ĀTRĀK organizēt NORMĀLU LAKTĀCIJU. Pareizi noorganizēta zīdīšana atjauno mātes hormonālo fonu, tāpēc rezultātā tā ne tikai atvieglos māmiņas sadzīvi, bet arī veicinās viņas ātrāku atveseļošanos.

Ja māmiņa, ievērojot vispārīgas rekomendācijas, arī atcerēsies šos noteikumus, krasi samazinās pēcdzemdību inficēšanos iespējamība, un diezgan ātri notiks fiziskā atjaunošanās – respektīvi - pēc 7-8 nedēļām. Runājot par psiholoģisku rehabilitāciju, mūsu ilggadīgie novērojumi rāda, ka māmiņas pēc klīniskajām dzemdībām to sajūt tikai pēc kādiem 9 mēnešiem pēc dzemdībām. Diemžēl, tā ir cena, kas jāmaksā par iejaukšanos dabiskās norisēs.

10	Publicēts: среда, 10 Июня 2009 Skatīts 29024

© Aizliegts izmantot materiālus bez administrācijas rakstiskas atļaujas