Rozmarin
Pirms gada mēs pat neuzdrošinājāmies sapņot, ka mums būs tik daudz draugu. Tik daudz pastāvīgu apmeklētāju, mūsu visskaistāko, visgudrāko, kreatīvo, mīlošo un tik draudzīgo māmiņu!
Ārā salst, bet KKM Klubā Imantā ir gaiši un silti. Silti no smaidiem, no mazuļu smiekliem un māmiņu priecīgām acīm.
Paldies, ka visu šo gadu jūs mūs atbalstījāt, palīdzējāt un dāvājāt mums saskarsmes prieku! Paldies, ka tik viegli un nepiespiesti pieņemat mūsu kompānijā jauniņos!
Un paldies par šodienu, par visiem apsveikumiem, dāvanām un labiem vārdiem! Tie ir mūsu kopīgie svētki, pirmie, bet, protams, ne tuvu ne pēdējie!
Inessita
Kā jau saka - nepagāja ne gads...
Lūk, tiešām, burtiski vēl vakar kaut kur ārpus foruma, slepenos čatos starp kluba vecākajiem norisinājās sarunas par to, ka būtu labi Pārdaugavā atklāt KKM Kluba filiāli. Un sākās darbs – kur atrast telpu, ka pārvaldīs, vai "pavilksim" īres maksu, ar ko mēbelēsim, kā piesaitīsim cilvēkus... Milzum daidz jautājumu, bet kur tad atbildes? Bet drīz arī atbildes atradās,
jo Marina (Rozmarin) un Olga (oltea) nolēma šo domu īstenot, nevis atstāt sarunu līmenī.
Un ko tad mēs redzam šodien? Pagāja tikai gads... vai arī... Pagāja vesels gads... Jebkurā gadijumā, KLUBS PASTĀV! Un tas ne tikai eksistē,
tas kļuva vēl mājīgāks, nekā pēc savas dzimšanas, viņš kļuva dārgāks un skaistāks. Māmiņu, tētu, bērniņu, topošo māmiņu, un dažreiz pat vecmāmiņu un vectētiņu skaits aug ar katru dienu.
Un tas mūs visus ļoti priecina. jā, teikšu nu visu vārdā. Mēs visi esam laimīgi un ļoti pateicīgi jums, Marinočka un Oleņka, par to, ko jūs darāt, bet darāt jūs LIELU darbu!
Novēlu jums augt, pieņemties spēkā, priecēt mūs ar savām jaunajām idejām un projektiem! Bet mēs solām nekad jūs neaizmirst, nedarīt pāri un pēc iespējas visā palīdzēt!
irsi
Manis priekšā ir burvīgās durvis...
Vēl tās naaataisot, jau dzirdu skaļus smieklus un mazuļu kliedzienus. Vēru vaļā - vai tu dieniņ!! Tik daudz cilvēku vēl nav redzēts klubā. Te nu gan vecie, gan jaunie - visi ar kaut ko nodarbojas:
kāds skraida ar krūzēm, kāds sakārto gardumus (vēlāk šis saraksts tiks papildināts ar siļķi un gurķiem), cits tepat uz vietas to visu ēd. Viss ir vienos balonos un ziedos - smukums nereāls!
Es vēl joprojām nesaproti, kā tik mazā telpā var vienlaicīgi atrasties tik daudz Interesantāko Cilvēku! Tik patīkamas iepazīšanās un iespaidi - paldies, ККМ!
Un lai nu es neiegaumēju pat pusi no vārdiem (otro pusi es pat nepaspēju uzzināt), bet es precīzi atceros visas sejas. Ceru, ka ne pēdējo reizi tiekamies.
Mani dārgie, augiet un augiet, lai nu katra dzimšanas diena ir tik pat skaļa, draudzīga un saliedēta! Un personīgi man - lai nu ir vairvk grūtnieču!
zanik26
Gāja manas un Mitjkas kopdzīves tresais mēnesis. Mēs ar vīru beidzot apzinājāmies, ka tas ir uz ilgu laiku, un no garlaikošanas sākām viens otram pierast.
Es pakāpeniski atradinājos no domas, ka esmu vienīga sieviete pasaulē, kas bija dzemdējusi, un iesāku vakaros uzsildīt vakariņas mīļotājam.
Negribīgi, lēnam un neveikli sākās pavasaris. Un man pēkšņi sagribējās kādam pastāstīt, ka man ir MITJKA. Un ka viņš man tik burvīgi atraugājas, bet viņa kakas ir tik brīnišķīgā zeltainā krāsā,
bet vēl viņš ātri elpo, vai tas ir normāli? Vīrs ar kaku krāsu jau en iedvesmojās, kolēģi, sadzirdot manu ujināšanu, simt trīsdesmit devītajā reizē apsveica ar dēla piedzimšanu un atsaucās uz valsts svarīguma darīšanām,
draudzene, kurai dēls jau ir izaudzis, ar orākula toni stāstīja, ka Mitjka teju sāks bastot stundas un rupji lamāties. Tad nu es sapratu, ka man ir nepieciešami sabiedrotie - tādi kā es, man līdzīgās māmiņas dekreta atvaļinājumā.
Es tās esmu atradusi. Tā manā dzīvē ir ienācis klubs. Tagad nevaru pat iedomāties, ko es darītu bez tā. Nē, pat ne šādi. Ko MĒS bez tā darītu. Mans prasīgais, mūžīgi ar kaut ko neapmierinātais dēls te burvīgā kārtā nomierinājās,
apzinoties, ka šī pasaule ir derīga dzīvošanai, ka ne visi ir tik lieli un briesmīgi, ir jau sastopams arī viņa izmēriņš.
Liel paldies Oļai un Marinai, kā arī Ļiļai un Darjanai par lekcijām. Jūsu kvartēts ir ļoti silts, mīļš, jūs tik brīnišķīgi papildināt viena otru.
Klausoties par podiem, adaptāciām, socializācijām, smilšu kastēm un hierarhiju, sāc saprast, ka RE KUR suns ir rakņājies, tāpēc nu mēs tagad tā dzīvojam, ka arvien neprotam audzināt bērnus.
Bet ja nu tādu klubu būtu vairāk - varbūt arī pasaule būtu citādāka.
